Publikācija NRA

Cūku kari Kurzemē iet plašumā
Imants VĪKSNE, Neatkarīgā Rīta Avīze Latvijai (NRA)
16.01.2010

Laikraksts "Neatkarīgā Rīta Avīze Latvijai " vēsta par kārtējā dāņu kapitāla cūkkopības uzņēmuma vēlmi būvēt milzu fermu – šoreiz Gudeniekos. Vietējie iedzīvotāji, kaimiņpagasta negatīvās pieredzes izmācīti, to visiem spēkiem cenšas nepieļaut.

Dāņiem piederošā kompānija Saerimner sevi dēvē par Baltijas lielāko cūkkopības uzņēmumu – Lietuvā tam ir astoņi kompleksi. Taču tālākai izaugsmei kļuvis par šauru un tagad ar meitasuzņēmuma Latagro starpniecību tas mēģina ienākt Latvijā.

Kaimiņi brīdina

Zemgalē Sesavas pagastā viņi pērn bez lielas aizķeršanās un iedzīvotāju nemieriem jau pabeiguši ietekmes uz vidi novērtējuma procedūru un pavasarī grasās uzsākt būvniecību. Savukārt Kurzemē projekts saskāries ar nopietniem sarežģījumiem. Vispirms to bija iecerēts īstenot Sakas novada Rīvā – vecā grants karjerā. Taču tur pietrūcis lauksaimniecības zemju, kur izkliedēt vienlaikus 16 000 nobarojamu cūku un 8000 sivēnu saražotu vircu. Šim nolūkam nepieciešami 1200 hektāri.

Tāpēc iecere pārspēlēta uz citu mazapdzīvotu vietu – Kuldīgas novada Gudenieku pagastu. Tur projekts saskāries ar milzīgu pretestību no vietējo cilvēku puses. Nav arī brīnums. Līdzās kaimiņos jau vieni dāņi saimnieko – Nygaard International, un viņu attiecības ar iedzīvotājiem ir vairāk nekā saspīlētas.

Smirdoņa Lažas pagastā, nemitīgā konfliktēšana un tiesāšanās, dzīves kvalitātes pasliktināšanās kopumā: tās ir problēmas, kas uz ceturtdien notikušo sabiedrisko apspriešanu lika ierasties arī Aizputes novada iedzīvotājam un pat domes priekšsēdētājam Aivaram Šilim, aicinot Gudeniekiem neatkārtot Lažas pagasta kļūdu. Proti, neielaisties nekādās attiecībās ar dāņu lopkopjiem.

Met pār vienu kārti

Pašlaik iedzīvotāju vairākumam izveidojies stereotips, ka visi dāņu cūkaudzētāji rīkojas vienādi cūciski, un tāpēc ir metami pār vienu kārti. Latagro pārstāvis Aivars Kaimiņš atzīst, ka priekšgājēji ar savu attieksmi un darba stilu ir sabojājuši visas nozares reputāciju. Taču viņi būšot labie dāņi. Mātes kompānija Saerimner esot Lietuvā ļoti cienīts darba devējs: "Tas ir vienkārši neiedomājami, ka viņi pārkāptu likumus!"

Sabiedriskajā apspriešanā galvenais uzņēmuma arguments iedzīvotāju pārliecināšanai ir biogāzes ražotne, kuras vienīgā izejviela būs cūku mēsli. Izrādās, ka cūku fermas sabiedriskā apspriešana tika uzsākta jau pavasarī, taču pats uzņēmums to apturēja – it kā tādēļ, lai sagatavotu plašāku informāciju par biogāzes ražotni. Iedzīvotāju iniciatīvas grupas pārstāvis Ziedonis Anšics ir citās domās – projekta virzītāji nobijušies, ka iedzīvotāji būs kategoriski pret. Šajā ziņā situācija nepilna gada laikā faktiski nav mainījusies. Sabiedriskās apspriešanas vadītājs Valdis Felsbergs (starp citu savulaik pazīstams kā aktīvs vides aizstāvis) ironiski atzina, ka, pat ja projektam uzrastos kāds atbalstītājs, pēc sanāksmes pārējie ārā viņu piekautu. Emocijas apspriedē patiešām sita augstu vilni. Jautājumi vietā un nevietā, lietišķas un aizvainotas atbildes. Netrūka arī smakas ilustrēšanai līdzpaņemtu cūku mēslu trīslitrenē, autentiskas suitu sievas, kas pa brīdim nebalsī iedziedāja kādu pamācošu pantiņu, un aplausu pēc dāņu cūkkopības biznesa kritizēšanas.

Veidos antiorganizāciju

Pat stāsts par biogāzes ražošanas tehnoloģiju Latvijas Biogāzes asociācijas prezidenta Anda Kārkliņa – tātad profesionāļa – izpildījumā klātesošos nepārliecināja. Sanākušie apšaubīja gan to, ka no nobarojamo cūku mēsliem iespējams iegūt gāzi, gan to, ka smakas izplatīšanās vidē ir kontrolējama, gan to, ka dubultais elektrības tarifs mēslu enerģijas ražotni padarīs rentablu. Kārkliņš apgalvo, ka stundā uzņēmēja makā no enerģijas ražotnes ieripos 180 lati. Kaimiņš apgalvo, ka cūku ferma dažādos nodokļos Latvijas valstij samaksās miljonu latu. Arī to, ka Gudenieki nesmirdēs.

Pašreizējos apstākļos ir ļoti grūti prognozēt, kādu lēmumu februārī pieņems Kuldīgas novada domnieki – atļaus ieceri virzīt tālāk (tātad pasūtināt novērtējumu objekta gaidāmajai ietekmei uz vidi, un tehnisko projektu) – vai arī projektu apturēs. Sabiedriskā apspriešanā iedzīvotāju pateikts nē! politiķiem faktiski ir tikai rekomendācija. Iespējams tāpēc apspriedes beigās, kad sanākušajiem radās jautājumi arī novada domes pārstāvjiem, zālē neviens no viņiem vairs nebija atrodams.

Pēc pāris stundas ilgušām debatēm suitu sieva uz atvadām skaļi nodeklamēja: "Tas spēks, ko neredz pilienā, top liels un varens kopumā." Šos vārdus var attiecināt gan uz cūku mēsliem un ar tiem saistītajām problēmām, gan iedzīvotāju cīņassparu. Vietējie grasās dibināt sabiedrisku organizāciju cīņai pret tālāku dāņu cūkaudzētāju invāziju Latvijā. Savukārt 25. februārī viņi kuplā pulkā dosies uz Gudenieku nākotnei tik būtisko Kuldīgas novada domes sēdi.


Imants VĪKSNE