Dānijā tiek atbalstīta cūkaudzēšanas biznesa pārcelšana uz jaunajām Eiropas dalībvalstīm ne tikai lētākas zemes un darbaspēka dēļ. Mēs, iedziļinoties visiem pieejamā informācijā un apmeklējot Lietuvu, saskatām šajā procesā vairākus bīstamus aspektus.
Kāpēc nevajag būvēt nobarojamo cūku lielfermu.
Darbaspēka vajadzība šajā biznesā ir niecīga.
Ražošanas procesi ir automatizēti, vajadzīgi tikai daži augsti profesionāli uzraugi.Viena iegūtā darba vieta iznīcina desmit darba vietas citās nozarēs.
Dāņu uzņēmēji iepirks lētākos graudus.
Nekādi līgumi nepiespiedīs dāņu cūkaudzētājus iepirkt labību no vietējiem iedzīvotājiem, ja viņi jel kur citur varēs iegūt to lētāk. Vai mūsu zemnieki gribēs pārdot vislētākos graudus? Mēslojamās zemnieku līgumplatībās graudi var būt pārtikai un lopbarībai nederīgi.
Cūkaudzēšanas lielfermas piesārņo augsni un ūdeņus.
Dānijas lauksaimniecības zeme ir piesārņota ar slāpekli, pesticīdiem, herbicīdiem, insekticīdiem un citām indēm, turklāt pārskābināta, izjaucot dabiskos procesus augsnē. Tās atveseļošanai esot nepieciešami vismaz 70 gadi.Tas notiek nepārtraukti atgriežot saindēto biomasu atpakaļ tajos pašos laukos un ik gadu pievienojot jaunu porciju ķimikāliju. Ar slāpekli pārmēslotie augi ir sevišķi slimīgi un veldresneizturīgi, prasot intensīvāku ķimizāciju, kaļķošanu. Nobarojamo cūku šķidrmēsli satur tikai 4% sausnes, jo mēslus aizskalo no aizgaldiem ar ūdeni. Daļa indīgā šķidruma nokļūst grāvjos un upēs, jo tiek izkliedēta uz sasalušas vai slapjas augsnes, daļa piesārņo gruntsūdeņus. Šķidrmēslu transportēšana uz attālākām platībām ir dārga, tāpēc atbrīvošanās no mēsliem notiek uz tuvējiem laukiem, pārmēslojot tos. Zemnieki no noslēgtajiem līgumiem par lauku mēslošanu nevarēs atbrīvoties pat ar tiesas palīdzību, kā liecina Lietuvas pieredze. Par kaitējumu videi jāmaksā zemes īpašniekiem, kur piesārņojums noticis vai nu pārmēslojot, vai plīstot augstspiediena mēslu vadam.Beigās,kad cūku mirstība no pašaudzētās barības ir pārāk liela, ražotne jāpārceļ uz tīrākām zemēm.
Smirdīgās gāzes rada neciešamus apstākļus iedzīvotājiem.
Liela cūku koncentrācija rada lielu daudzumu smirdīgu gāzu izmešu gan no fermas ventilatoriem, gan no mēslu tvertnēm to vēdināšanas procesā, gan izvedot šķidrmēslus uz laukiem. Lauku mēslošanai ir atļauti pārāk gari termiņi, turklāt drīkst līdz 15 cm augstiem augiem lietot virsmēslojumu neiearot to. Neciešamās smirdoņas dēļ Dānijā, Polijā, Lietuvā pieaug iedzīvotāju un vides aktīvistu protesti. Att.
Piesārņojuma kontrole ir neefektīva.
Gan kaimiņvalstu, gan tepat Lažas pagasta, Cēsu novada un Saldenieku pieredze ar dzīvnieku līķu pārstrādni “Reneta”, rāda, ka cīņa pret smaku iniciātoriem, vācot parakstus un rīkojot protesta akcijas, tiek ignorēta. Kamēr kontrolējošo organizāciju darbinieki pirms iekļūšanas fermā, iziet sanhigiēnas normatīvos noteikto procedūru, dezinficējoties un pārģērbjoties, tikmēr ventilātoriem tiek pievienoti filtri un visi citi pārkāpumi novērsti.
Soda naudas arī nav adekvātas videi nodarītajiem kaitējumiem.
Piemēram Lietuvā par upes piesārņošanu Dāņu firmai SAERIMNER tika uzlikts tikai 567 eiro sods, bet atbildīgai personai tikai 1500 litu (300 Ls). Kad SAERIMNER kompleksā “Mūša” plīsa mēslu nabassaite, tika izindēta Mūsas upe arī Latvijas teritorijā. Lietuvas pašvaldība joprojām tiesājas ar dāņiem, bet mūsu valsts Vides ministrija tikai” noplātīja rokas”, un vides aktīvisti bija neaktīvi.
Dāņu cūkgaļa nav paredzēta vietējam tirgum.
Dāņu firmas ir saslēgušas līgumus ar Krieviju par dzīvu cūku piegādi. Tas būtu labi mūsu veselībai, zinot to, ka tās tiek barotas ar ķimizētiem graudiem, ģenētiski modificētu soju, antibiotikām, augšanas stimulatoriem, ķīmiskās kastrācijas līdzekļiem, bez kā intensīvā cūkkopība nav iespējama. Kāpēc mums vajadzīgs tāds monstrs?
Dāņu cūkkopības kompleksu darbība iznīcina vietējo cūkkopības nozari.
Ja Krievija atsaka cūku importu,- vietējā tirgū, ieplūst liels daudzums lētas cūkgaļas, liekot bankrotēt vietējiem ražotājiem.
Dāņu lieluzņēmēji rada negodīgu konkurenci mūsu zemniekiem.
Dāņu lauksaimnieki saņem gan savas valsts subsīdijas un izvedsubsīdijas, gan atņem krietnu artavu atbalsta maksājumu mūsu zemniekiem.
Peļņas nodoklis no šī biznesa aizplūdīs uz Dānijas valsts kasi.
Aiz projekta pieteicējiem SIA Latagro ir dāņu firma SAERIMNER, kura savukārt ir citas , ļoti bagātas dāņu kapitālsabiedrības meitasuzņēmums. Latvijas valsts no šādas investīcijas iegūst tikai niecīgu dažu darbinieku ienākumu nodokli un veselu gūzmu risku un nepatikšanu.
Iespējamās cūku slimību epidēmijas var izraisīt lielus zaudējumus valstij.
Lielas koncentrācijas apstākļi rada paaugstinātu epidēmisko bīstamību. Latvijas likumdošana paredz par katru epidēmiju gadījumos piespiedkauto cūku izmaksāt tās īpašniekam 100 Ls kompensāciju. Gudenieku projektā tas būtu 2,4 miljoni latu. Att.
Lielā cūku koncentrācija rada veselības problēmas iedzīvotājiem.
Lietuvas mediķi izdarījuši pētījumus un atzinuši, ka cūku kompleksu apkārtnes iedzīvotāji pastiprināti slimo ar gremošanas trakta, elpvadu un psihiska rakstura slimībām.
Pasaules mediķos radījušas satraukumu tā sauktās MRSA – antibiotiku rezistento baktēriju izraisītās saslimšanas, kuras ir ļoti grūti ārstējamas. Tās rodas, pieradinot cūku dabisko mikrofloru pie antibiotikām, kuras ir, diemžēl, likumīga ikdienas piedeva stresa apstākļos audzētiem lopiem. Mutāciju rezultātā ar tām inficējas cūkaudzētāji, kuri tās izplata tālāk.
Nobarojamo cūku šķidrmēsli neder biogāzes ražošanai.
Tajos ir maz sausnes un par daudz ķimikāliju, lai saraudzētu tos bez ogļhidrātus saturoša substrāta. Mēs neatradām nevienu gadījumu nevienā valstī, kad biogāzi ražotu no šādiem mēsliem vien.Turklāt biogāzes izmantošana, dubultā tarifa dēļ sadārdzina elektrību , rada siltumpiesārņojumu un ir atbalstāma tikai jau esošajos atkritumus ražojošos uzņēmumos, neatbalstot jaunu būvniecību. Ja cūkas domātas Krievijai, bet mēsli neder biogāzei, tad kāpēc vajadzīgs šis monstrs? Kāpēc biogāzes koģenerācijas stacijas nav uzbūvētas pie visām jau esošajām līdzīga tipa lielfermām? Tāpēc, ka arī bagātās valstīs šādi projekti ir atzīti par nerentabliem, jo kūtsmēslu reaktīvā vide saēd aparatūru pirms tā ir atmaksājusies.Pētījumi šajā jomā turpinās, tāpēc pagaidām šāds projekts uzskatāms par avantūru. Projekta virzītāji par monstra radīšanu saņems samaksu un pazudīs. Sekas šai cūcībai baudīs Gudenieku apkārtnes iedzīvotāji.
Projektējamais cūku nobarošanas komplekss konkrēti Gudeniekiem var radīt sekojošas nepatikšanas:
Smaka, ko no fermas atnesīs valdošie rietumu puses vēji radīs neciešamus dzīves apstākļus gan Gudenieku ciemata, gan apkārtējo viensētu, gan jaunā pansionāta iedzīvotājiem.
Zemes vērtība kritīsies, radot problēmas kredītņēmējiem un pārdotgribētājiem.
Tiks sagandēti tā jau pavasaros un rudeņos grūti izbraucamie ceļi, vadājot pa tiem 30 tonnīgas mēslu mucas, lopbarību un dzīvo cūku fūras. Dānijā visi fermu pievadceļi ir asfaltēti.
Pārmēsloto lauku virsūdeņi un potencionālās avārijas sagandēs lašupes Rīvu un Užavu.
Sodanaudas par piesārņoto vidi būs jāmaksā lauka īpašniekiem, kuru laukos mēsli izkliedēti, vai šķērso mēslu nabassaite.
Izbeigsies tūrisma bizness.
Ipašniekiem būs jāpamet vasaras mājas, nesaņemot pienācīgu kompensāciju.
SECINĀJUMS
Minētās problēmas liek secināt, ka vienīgais veids kā izsargāties no tām ir neielaist paaugstinātas bīstamības objektus savā teritorijā, paļaujoties uz melīgiem solījumiem. Ne velti cūku lielfermas ir iekļautas kopējā vides bīstamības pakāpē ar atomreaktoriem.
Gudeniekos paredzētais cūku nobarošanas komplekss rada nopietnus draudus gan videi, gan iedzīvotāju vesselībai, tādēļ būtu noraidāms situācijā, kad faktiski nav iespējams ietekmēt potenciālos piesārņotājus ar nopietniem sodiem vai saimnieciskās darbības apturēšanu kontrolējošo iestāžu kapacitātes trūkuma un vājās vides aizsardzības likumdošanas dēļ.
AtbildētDzēst