Komentārs publikācijai par Aleksa Rasmusena biznesu 19. marta Lietišķajā Dienā..

Vispirms par to, kāpēc latviešu zemnieki nekad nemīlēs dāņu ienācējus.
1) Dāņiem un latviešiem objektīvu iemeslu dēļ nav bijis un nebūs vienāds starta kapitāls, kas nepieciešams biznesa uzsākšanai;
2) Ja Rasmusens atzīst, ka viņam ir grūtības, jo Dānijā bankas ir piesardzīgas, tad mūsu valstī ar lauksaimniekiem bankas pat neielaižas, jo viņiem maz ir ko ieķīlāt.
3) Dāņi spēj nopirkt labākās lauksaimniecības zemes, pārsolot vietējos zemniekus un atstājot viņiem mazvērtīgākās. Liela daļa Zemgales „maizes klēts”zemju jau pašlaik pieder dāņiem.
4) Dānijā reģistrētās firmas negodīgi konkurē ar vietējiem zemniekiem, saņemot subsīdijas abās valstīs,- gan, kur reģistrējas, gan kur darbojas meitasuzņēmumi.
5) Veltīgi ir cerēt, ka dānis pret Latvijas zemi izturēsies ar tādu pašu pietāti un mīlestību kā latvietis.

Nepiekrītam, ka „viss ir pieklusis” attiecībā uz Rasmusena fermu smirdoņu. Vismaz līdz Gudeniekiem atnāk neapmierināto iedzīvotāju protesti pret Rasmusena cūcībām.
Nepiekrītam, ka iedzīvotāji protestē tāpēc, ka atgūstot neatkarību, pēkšņi varēja paust savu viedokli. Padomju laikos nebija tādu cūku monstru kādi top mūsdienās. Ar nelielu cūku kompleksu piesārņojošo darbību vide un iedzīvotāju deguni tika galā un nebija jāprotestē. Mūsdienu cūku fabrikās radītie šķidrmēsli ir milzu problēma visās zemēs, kurās, dzenoties pēc naudas un nedomājot ilgtermiņā ir atļauts tām darboties.
Nepiekrītam, ka lēmējvara dara nepareizi, ieklausoties iedzīvotājos un noraidot lielfermu būvniecību. Jāsaprot, ka cūkas ir priekš cilvēkiem, nevis cilvēkiem jāpakļaujas cūku fizioloģijai un „cūku baronu” naudaskārei. Novadu domniekiem pirmkārt jādomā par savu iedzīvotāju dzīves kvalitāti. Iesakām izlasīt Orhūsas konvenciju.
Pret nodarbinātību pārtikas ražošanā mums iebildumu nav. Jāatgādina, ka šī nodarbinātība ir vēl intensīvāka, ja pārtiku iegūst ar bioloģiskām metodēm. Lielražošana kā tāda visā pasaulē nevis rada, bet iznīcina darbavietas, jo visa veida mehanizācija un automatizācija samazina prasību pēc darbarokām. Tik pat labi ir pierādīts, ka katra cūku lielražošanā radītā darbavieta, apkārtējās tradicionālajās nozarēs iznīcina ap 10 darbavietu( bioloģiskajā zemkopībā, lauku tūrismā, biškopībā, mājamatniecībā). Lai sabalansētu preču pašizmaksas pazemināšanas nepieciešamību ar augošā bezdarba problēmu ir jābūt vispusīgai un zinātniski pamatotai pieejai šai problēmai. Tagad ar saukli ”gaļu, darbu un naudu!” Latvija var tikt padarīta par smirdošu mēslu bedri.
Nepiekrītam, ka mēs nevaram saražot pietiekami daudz gaļas sev. Daļēji mēs negribam saražot gaļu sev, jo mūsu cūkaudzētāji visas izaudzētās cūkas cenšas izvest uz Krieviju.
Cūkaudzēšanas asociācijas līderis V. Sīmanis gaužas, ka mēs nesaražojam pietiekami daudz cūku, lai iegūtu lielos Krievijas pasūtījumus. Minētais nedod cerības, ka, saražojot pat milzīgu apjomu cūku, mēs ēdīsim Latvijā augušas cūkas. Patreiz no Latvijas tiek izvestas dzīvas cūkas par 7 milj. LVL, bet ievestas par 1 milj. Tas, ko mūsu iedzīvotāji pērk un lieto uzturā ir saldētais draņķis, kas par 31 milj. LVL tiek vests uz mūsu gaļas pārstrādes uzņēmumiem no pus pasaules, pat no tādām „cūkkopības lielvalstīm” kā Luksemburga. Mēs atļaujamies apšaubīt šīs gaļas kvalitāti, bet neiedziļināsimies „pelēkās” gaļas tēmā, jo tā ir bīstama veselībai, par ko liecina dažu cilvēku „pārcelšanās uz labākiem medību laukiem”. Drīz Krievijā pašā būs sabūvēti milzīgi dāņu cūku monstri. Tad dāņi saņems eksportsubsīdijas, par cūku vai gaļas izvešanu no Krievijas uz ES, un no Dānijas, Polijas, Lietuvas, Latvijas ES fondiem saņems eksportsubsīdijas par dzīvu cūku eksportu uz Krieviju. Tā vizinot cūkas top nauda.Ja dāņi būs izpirkuši visu mūsu zemi, tad tiešām mēs nevarēsim saražot pietiekami daudz cūkgaļas pat tad, ja krīze beigsies un sāks maksāt vienādas subsīdijas visiem. Mēs vairs nevarēsim neko...
Mēs ticam, ka Rasmusens nesaņem neko no Dānijas valdības, bet tā tas nebūs ar tiem” cūku baroniem”, kuri grasās nākt Latvijā gan caur Gudeniekiem gan Sesavu. Paredzam, ka tie savu naudu, apejot Latvijas VID, no Krievijas aizskaitīs pa savām dividenžu shēmām uz lielajiem dāņu investīciju fondiem. Tās slēpjas aiz Latvijā reģistrētiem lauksaimniecības meitas uzņēmumiem, kuri var izrādīties ne sevišķi pelnoši, lai nestu Latvijai lielus UIN. Šiem „investoriem” būtu visai labas izredzes saņemt atbalsta maksājumus gan pie mums gan Dānijā.
Neticam, ka kontrolējošo institūciju interese par Rasmusena biznesu būtu pastiprināta. Vienkārši viņš ir starp Latvijas lielākajiem cūkaudzētājiem un lielos ir vairāk jākontrolē, jo arī šmuces tie spēj sastrādāt lielākas.
Kāpēc Rasmusens ir tik ļoti satraukts par to, ka latvieši nemīl dāņus, bet pats mūs baida ar poļiem un viņu lēto cūkgaļu? Vai tiešām viņš nezin, ka no Polijas nākusī gaļa ir viņa tautiešu saražota? Polija ir pilna ar dāņu lielfermām un tur notiek lieli iedzīvotāju protesti pret tām. Nav teikts, ka no Polijas nākusī saldētā gaļa ir tur arī ražota.
Par Rasmusena pieminētajiem „dīvāna zemniekiem” gribas aizrādīt, ka Latgale nebūt nav tas piemērotākais reģions intensīvai lauksaimniekošanai, tāpēc to vēl nav izpirkuši dāņi, kā tas ir ar Zemgali, Kurzemi un Vidzemi, kur atsevišķu pagastu lauksaimniecības zeme gandrīz pilnībā pieder ārvalstniekiem, neskatoties uz to, ka patreizējā likumdošana to vēl neparedz.
No LD raksta nav īsti saprotams, kāpēc „nabaga” dāņu zemnieki grib pārdot savā īpašumā esošās Dānijas zemes. Vai tik tas nav tāpēc, ka to pieķēzījuši tā, ka nekas vairs neaug un viņus nogurdinājuši dāņu iedzīvotāju protesti ?
Piekrītam – ja atver ražotni, jābūt uz vietas cilvēkam, kas labi pārzina nozari un nevar sēdēt Dānijas un Vācijas ofisā, kā tas notiek ar firmu SAERIMNER Lietuvā un būtu noticis arī Gudeniekos. Vēl labāk būtu, ja fermas īpašnieks dzīvotu tiešā fermas tuvumā. Tad, varbūt , atkristu vides problēmas. SAERIMNER īpašnieks Baltersena kungs trīs gadus neatbildēja Lietuvas iedzīvotāju ielūgumam atbraukt un komentēt iedzīvotājiem radītās problēmas. Vienīgais uzlabojums, ko viņš pēc protestu uzklausīšanas solīja, bija koku rindas iestādīšana smaku aizturēšanai. Cik ciniski, zinot, cik ilgi aug koki, un kā tie iet bojā izmešu dēļ cūku kompleksu tuvumā jau esošajās audzēs!
Pilnīgi piekrītam Rasmusenam, ka nedrīkst akceptēt korupciju, jābūt prasīgiem pret nodokļu naudas administrēšanu un atbalstām nodokļu reformu. Vienīgi, gribas iespraust, ka, 25. februārī Viļņā pie seima piketējošie lietuvas iedzīvotāji pārmeta saviem varasvīriem korumpētību apstāklī, ka tiek lobēti dāņu cūkaudzētāji, kuri padarījuši dzīvi piecos Lietuvas rajonos neciešamu.
Paldies Rasmusenam, jo, būdams praktizējošs cūkaudzētājs, viņš paskaidro, ka biogāzi saražot bez kukurūzas vai citas energomasas nav reāli. Citādi mums ir tādi biogāzes aktīvisti kā
Aivars Kaimiņš, kurš ar „Amerikas pulverīša” palīdzību gribēja Gudeniekos gūt peļņu no biogāzes koģenerācijā radušās elektrības, fermentējot plikus cūku šķidrmēslus. Mēs biogāzes ražotnes uzskatām par „trojas zirgiem”, ar kuru palīdzību atsevišķi darboņi grib ievazāt cūku lielfermas, nopelnīt dažādu atbalsta fondu naudu un vēlāk pamukt.
Piekrītam, ka starp lielveikaliem ir nežēlīga konkurence, kas diktē savus noteikumus. Mēs izsakām milzīgus pārmetumus tiem mūsu aktīvistiem, kuri ievazāja Latvijā ārvalstu lielveikalu tīklus, kas iznīdēja mazo un vidējo uzņēmējdarbību gan pilsētā, gan laukos, atverot slūžas Ķīnas nekvalitatīvajiem ražojumiem un veicinot mūsu valstī pašu lielāko ES bezdarbu.
Absolūti nepiekrītam, ka cūku fabrikās ir visas labturības prasības un noteikumi. Sliktākais ir tas, ka esošie noteikumi ir pielāgoti nevis dzīvnieku un to produktu lietotājiem, bet lopu fermu īpašniekiem. Pierādījumus tam varat sameklēt arī mūsu blogā. Turklāt labturības ievērošana lielfermās ir grūti izkontrolējama, jo kontrolētāji, karantīnas noteikumu dēļ nevar ierasties negaidīti un pārsteigt noteikumu pārkāpējus nesagatavotus.
Tas, ka lauksaimniecībā izglītots cilvēks Latvijā biznesu uzsāk ar nevainīgu tūrismu un pāriet uz smirdīgu cūku biznesu arī neizskatās simpātiski. Pie latviešiem nav pieņemts lielīties ar biezu ādu. Pie mums tā ir cinisma pazīme un nevēlama īpašība. Cinisma dēļ latvieši nekad nemīlēs dāņu biznesmeņus.