Nav šaubu, ka kādreiz ES atbalsta maksājumi zemniekiem visās valstīs būs vienlīdzīgi! Tikai tas notiks tad, kad latviešiem pašiem vairs nepiederēs lauksaimniecības ne mežu zemes.
Zināms, ka kāds gribēs mums pārmest ksenofobiju, bet fakti runā paši par sevi. Cukura rūpniecība viltīgi tika iznīdēta, pašlaik turpinās piekrastes zvejniecības apkarošana un vietējās cūkkopības pārņemšana.
Dempingojot cenas, dāņu cūkaudzētāji jau gadiem ilgi iepludina Latvijā cūkgaļu gan no Dānijas, gan Vācijas, gan Polijas, gan Lietuvas, kur šī nozare jau ir dāņu investoru pārņemta. Ir izputējuši vietējie mazie un vidējie cūkaudzētāji, kuri katrā pagastā spēja izaudzēt veselīgu gaļu, iegūstot līdzekļus vismaz bērnu skološanai. Izputēja mazās kautuves un desu cehi, kas deva darbavietas mazpilsētu iedzīvotājiem. Šodien lielfermu attīstītāji sola darbavietas. Viņi piedāvā darbu vidēji četriem cilvēkiem uz 10 000 cūkām. Nožēlojami, pretstatā radītajiem zaudējumiem!
Patreiz, kad lopbarība ir īpaši dārga un vietējie cūkaudzētāji strādā ar zaudējumiem, dāņi spēj izdzīvot uz vairākkārtīgi lielāko subsīdiju rēķina. Ārzemnieki to vien gaida, ka izputējušie latvieši lēti pārdos zemi un atdos kārtējo nozari viņu rokās.
Ir pamatotas aizdomas, ka tā nav nejaušība, bet mērķtiecīgs Dānijas valdības pasākums "banānu republikās". Jau 2008. gadā Dānijas valdība atcēla likumu, kurš, vides saudzēšanas nolūkā, aizliedza būvēt fermas lielākas kā 2 000 cūkām. Pašreiz Dānijā fermu lielumu ierobežo brīvas zemes trūkums šķidrmēslu izliešanai, bet dāņu "cūciniekiem" pavērās lieliskas iespējas izplesties Polijā, Lietuvā, Latvijā u.c. jaunpienācēju valstīs. Lai veicinātu šī videi nedraudzīgā un sociāli bezatbildīgā biznesa attīstību, gan pārcelšanu no Dānijas uz citām valstīm, valdība pieņēma likumus šī procesa atbalstam un rada piejamus milzu finansu līdzekļus, piem. IO un IFU fondi. Vairāki Dānijas valdības pārstāvji, gan bijusī ES lauksaimniecības komisāre un viņas ģimene, gan bijušais Vācijas lauksaimniecības ministrs ir cūkaudzēšanas akcionāri, līdz ar to ieinteresētās personas. Tāpēc industriālā cūkkopība tik strauji varēja izplatīties austrumu virzienā.(1)
Ne vienmēr tas notiek civilizētā un likumīgā veida. Par to var lasīt Lietuvas presē, kur tiek atmaskoti arvien jauni dāņu kapitāla lielfermu vadošo darbinieku likumpārkāpumi, svaigākais saistīts ar iespējamu pašvaldības vadītāja šantāžu pirms vēlēšanām(2)
Firmas SAERIMNER darbība mūs interesē īpaši, jo ar to saistītu kapitālu tika plānotas cūku lielfermas gan Kuldīgas novada Gudeniekos, gan Jelgavas novada Sesavā (katrā 56 000 cūkas gadā).
Patreiz ir īstais brīdis visu lauksaimniecības nozaru pārstāvjiem apvienoties kopdarbībai, lai izcīnītu godīgus ES subsīdiju maksājumus, lai nebūtu pazemojošā veidā jāpārdod senču zeme. Jāpalīdz Jānim Dūklavam!
(1) http://forsiden.3f.dk/article/20050316/NYHEDER/50316005
(2) http://www.alfa.lt/straipsnis/10520160/?Santaza.del.kiauliu.pajuto.pries.rinkimus=2011-02-03_09
