Cūku būšana: 2011

pirmdiena, 2011. gada 13. jūnijs

Dāņu investoru uzņēmums lielākais nodokļu parādnieks Lietuvā aiz...

2011.06.10 Lietuvas laikraksts dara zināmu, ka trešo ,,godpilno'' vietu Lietuvas nodokļu parādnieku sarakstā aiz pašvaldības transporta uzņēmumiem ieņem dāņu investoru industriālais cūku audzēšnas uzņēmums ,,Saerimner'' (parāds 3.1 milj. liti). Šie investori arī Latviju vēlējās aplaimot ar savu darbību, virzot SIA Latagro vārdā šos projektus.
http://www.demokratija.eu/index.php?option=com_content&view=article&id=768%3Arespublika&catid=11%3Apaskutines-naujienos&Itemid=13

***Lietuvas VID atsauc parādnieku sarakstu, jo tā bijusi tehniska rakstura kļūda. Cūkubūšana atvainojas, ka atsaukumu pamanijām pēc ilgāka laika.
http://vzinios.lt/straipsnis/2011/06/16/VMI_ivele_klaidu_valstybei_skolingu_imoniu_sarase

Par investora darbības ,,ēnas pusi'' Lietuvā esam jau apkopojuši materiālu, reaģējot uz uzņēmuma direktora Klausa Baltsersena ierašanos Latvijā un pārmetumiem par viņiem ne-pretī nākošu likumdošanu.
pirmdiena, 2011. gada 21. februāris Latviju apciemo Lietuvā arī bēdīgi slavens investors Klauss Baltsersens.

otrdiena, 2011. gada 17. maijs

Vidzemnieki negrib dāņu mega cūku kompleksu.

http://www.financenet.lv/nozares/377820-zemnieks_nikns_par_danu_uznemeja_ricibu/video

svētdiena, 2011. gada 10. aprīlis

Joprojām par konkurenci.

Z/s „Daudza” Vecumniekos piemērs ir kliedzošs pierādījums, ka cūkkopība ir kārtējā nacionālās tautsaimniecības nozare, kura nolemta iznīcībai. Par skandināvu banku neatsaucību pret latviešu zemnieku lūgumiem nebūtu jābrīnās, bet, ja Hipotēku banka dod tik nekaunīgus atteikumus, tad trūkst vārdu... Diemžēl vārdu trūkst arī Zemkopības ministrijas ierēdņiem, lai aizstāvētu savas nozares uzņēmējus. Tur pretī žēl, ka vārdu nepietrūkst tiem komentētājiem, kuri tīmeklī nozākā Latvijas zemniekus par neprasmi un neuzņēmību. Vārdu netrūkst arī mūsu bēdīgi slavenajam ekonomikas ministram, kurš priecājas par ārvalstu investoru rindām pie mūsu uzņēmēju ūtrupēm. Atbalstam tos, kuri pieprasa A. Kampara demisiju,- "ar diegiem nav aršana"!

http://www.youtube.com/watch?v=brBFaLugyjA

pirmdiena, 2011. gada 28. marts

Pārdomas pēc 27. marta TV3 raidījuma NEKĀ PERSONĪGA.

Pēc sižeta, kurā kāda dīvaina firma grib Latvijas laukus, bezmaz, piegāzt ar naudu, radās aizdomas, ka mūsu ļaunie murgi turpina pārvērsties realitātē. Dīvaini, ka Latvijā ir tādi iedzīvotāji, kuri, būdami pieauguši cilvēki, nesaprot, ka uz šīs planētas nekas netiek dalīts par velti.

Patreiz notiek intensīva ārvalstnieku cīņa par Latvijas zemi un īpašumiem. Cik maz lielo ražošanas līdzekļu ir atlicis Latvijas pilsoņu īpašumā! Vislielākā sāpe ir par zemi, jo tā ir nācijas neatkarības garants.

Padomijas gados mēs bijām okupēti, bet mums bija cerības, ka okupācijas vara reiz kritīs, kā tas arī notika. Mums ir aizdomas, ka šodien mūsu atgūtā neatkarība ir apdraudēta pavisam nopietni, jo, izpārdodot paši savus īpašumus, mēs jau juridiski leģitīmi atsakāmies būt saimnieki savā zemē.

Kāpēc būtu jāuztraucās par zemes izpārdošanu? Pirmkārt, zeme ir visvērtīgākais ražošanas līdzeklis, jo zaudējot ēkas un firmas, var būvēt un veidot jaunas, ja vien ir zeme. Otrkārt, vecās ES valstis sev pieņem aizvien jaunus industriālo lauksaimniecību ierobežojošus likumus, kas veicina vides atveseļošanu. Dabai un cilvēkiem nedraudzīgās nozares tiek pārceltas pie mums uz Austrumeiropu, kuras pamatiedzīvotāji ar gļēvu valdību un vietējo shēmotāju palīdzību tiek padarīti nabagi un izkliedēti pa pasauli kā lēts darbaspēks. Vietā būšot jāaicina viesstrādnieki no Ķīnas un Āfrikas valstīm. Ir aizdomas, ka Latvija var kļūt par Eiropas "kūtspakaļu", jo jau tagad "investori" cenšas mūsu valdībai diktēt likumus. Atsevišķi deputāti ir pat gatavi tirgot pilsonību!

Kas notiek ar Latvijas mežsaimniecību?! Tā ir nozare, kas ir lielākais mūsu ekonomiskās neatkarības garants. Ar nemitīgām VMD reformām un starptautisku AS LATVIJAS VALSTS MEŽI nomelnošanu, mežsaimniecība tiek novājināta, lai vēl atlikušos gan valsts gan privātos mežus varētu izpirkt ārvalstnieki. Arguments būs - latvieši nemāk saimniekot. Gluži tāpat kā tas notiek ar mūsu lauksaimniecību.

Mēs būtu laimīgi, ja izrādītos, ka mūsu murgi ir tikai lieks pārspīlējums, bet vērojot, kā lielvalstis kārto savas intereses Lībijā, Afganistānā un daudzās citās valstīs, rodas bailes par Latvijas neatkarību.

Par "godīgu" konkurenci.

Mūsu Aleksa Rasmussena vadītais SIA Gaižēni ir meitas uzņēmums lielam Dānijas holdingam .Viens no mums zināmajiem SIA Gaižēni līdzīpašniekiem Rasmus Juhl Rasmussens, viņš arī Livlande Holding A/S valdes loceklis (par viņu publicējām materiālus par kredīta ņemšanu Orhūsas Lokālbankā) bijis priekšsēdētāja vietnieks Danish Crown un tā meitas uzņēmuma Tulip priekšsēdētājs.
Danish Crown*- no 2000. līdz 2009. gadam ir saņēmis Eiropas Savienības maksājumus € 292 629 690, kas sastāv no lauku platību maksājumiem, biznesa attīstības dotācijām, cūkgaļas eksporta subsīdijām. Te jāatgādina, ka mūsu cūkaudzētāji eksporta subsīdijas nesaņem vispār.

http://www.farmsubsidy.org/DK/recipient/DK265381/danish-crown/
http://www.svineafgiftsfonden.dk/Om_fonden/Bestyrelse/Tilknytningsforhold.aspx
Ieskatam: Rasmus Juhl Rasmussena saņemtās subsīdijas privātajai saimniecībā ir 1 166 484 eiro ( laikā no 2000- 2009 gadam).
http://www.farmsubsidy.org/DK/recipient/DK126308/rasmus-juhl-rasmussen/
Livlande Holding A/S, īpašnieks Anders Danneskiold Lassen savai zemnieku saimniecībai saņēmis atbalstu no ES 3 668 384 eiro (2000-2009)
http://www.farmsubsidy.org/DK/recipient/DK249198/anders-d-lassen/
http://jira.dffe.dk/DFFETILSKUD/f?p=103:101:2429267534955527
* Danish Crown sastāv no meitas uzņēmumiem:
Tulip Food Company
Tulipvej 1 DK-8940 Randers
www.tulip.dk Sokolow
ul. Bukowinska 22 Warszawa 02-703
www.sokolow.pl
ESS-FOOD
ESS-FOOD
Industrivej 9
2605 Brøndby
www.ess-food.com
KLS UGGLARPS AB
Södra vägen 60
Box 932
391 29 Kalmar

Asbjärsvägen 38-0
S-231 96 Trelleborg

Team Ugglarps
Metallgatan 4
S-242 35 Hörby
www.klsugglarps.se
www.teamugglarp.se
Tulip Ltd Tulpe SIA
Seton House
Warwick Technology Park
Gallows Hill
Warwick
CV34 6DA
www.tulipltd.co.uk

Plumrose USA Inc.
7 Lexington Avenue
PO Box 1066
East Brunswick, NJ 08816
www.plumroseusa.com

DAT-Schaub amba
Flæsketorvet 41
1711 København VDanmark
www.dat-schaub.com

Friland A/S
Marsvej 43 Marsvej 43
8960 Randers SØ 8960
www.friland.dk

Scan Hide
Industrivej 15
5762 Vester Skerninge
No tā var secināt, ka mūsu Gaižēni ,iespējams, saņem Dānijas atbalsta maksājumus kā Danish Crown sastāvdaļa un arī Latvijas lauku subsīdijas un citus labumus kā Latvijas cūkaudzētāju asociācijas biedri.
Pašā Dānijā arī sabiedrība ir uztraukusies par "cūku baronu" bezkaunībām. "Ir labi, ka Dānijas cūkas tiek eksportētas uz ārzemēm, bet, vai tā ir valsts atbildība finansēt tirdzniecību, par ko var diskutēt. Ja vien ir pārredzams, kā tieši nauda tiek izlietota." Tā saka ekonomika profesors Peter Maskell.
Lai sabiedrība nebāztu degunu kur nevajag, 2010. gada novembra ES tiesas lēmums aizliedz turpmāk publicēt informāciju par subsīdiju saņēmējiem.
http://www.b.dk/politik/minister-bevar-aabenhed-om-landbrugsstoette
Par dāņu "zemnieku" negodīgu rīcību, saņemot ES atbalsta maksājumus liecina raksts Jyllands-Posten, kur rakstīts, ka lielas zemes platības neatbilst ES subsīdiju saņemšanai, jo tajās ir ietvertas arī ezeru, mežu, ēku zemes. Tāpēc ministrija sāka pārbaudīt vairāk nekā 2 000 pieteikumus par lauksaimniecības subsīdiju nelikumīgiem maksājumiem pēc tā sauktās lauku bloku sistēmas. Arī atbildīgās ministrijas, kas pārvalda ES lauksaimniecības subsīdijas Dānijā, direktors B. Josefsens saka CNN, ka vairāk nekā 2 000 atbalsta saņēmējiem tiks nosūtītas vēstules, kurās tiks lūgts viņu paskaidrojums. Esot jāpārrēķina atbalsta tiesības sākot jau no 2005.gada. Vai tāda rīcība būtu tas izslavētais dāņu zemnieku saimniekošanas paraugs Latvijas zemniekiem?
http://www.erhvervsbladet.dk/erhvervsklima/2.000-fejl-i-landbrugsstoette-sager
Mēs turpināsim pētīt šos finansējuma jautājumus, arī par Baltic Agro Group A/S Vinkel Alle 1, 9000 Aalborg, jo arī šai lielfirmai ir sakars ar Latviju (Saldus labība un Stendes Labība).
CVR nr.: 25183339
CVR P nr.: 1007395252
Etableringsår: 2000
Registreringsår: 2000
Topledelse: Henrik Klindt Petersen
Bestyrelsesformand: Jørgen Henrik Christensen
Bestyrelsesmedlem: Aksel Nørgaard
Henrik Klindt Petersen

otrdiena, 2011. gada 22. marts

Vienlīdzīgas subsīdijas būs, kad pašiem nepiederēs zeme!

Nav šaubu, ka kādreiz ES atbalsta maksājumi zemniekiem visās valstīs būs vienlīdzīgi! Tikai tas notiks tad, kad latviešiem pašiem vairs nepiederēs lauksaimniecības ne mežu zemes.

Zināms, ka kāds gribēs mums pārmest ksenofobiju, bet fakti runā paši par sevi. Cukura rūpniecība viltīgi tika iznīdēta, pašlaik turpinās piekrastes zvejniecības apkarošana un vietējās cūkkopības pārņemšana.

Dempingojot cenas, dāņu cūkaudzētāji jau gadiem ilgi iepludina Latvijā cūkgaļu gan no Dānijas, gan Vācijas, gan Polijas, gan Lietuvas, kur šī nozare jau ir dāņu investoru pārņemta. Ir izputējuši vietējie mazie un vidējie cūkaudzētāji, kuri katrā pagastā spēja izaudzēt veselīgu gaļu, iegūstot līdzekļus vismaz bērnu skološanai. Izputēja mazās kautuves un desu cehi, kas deva darbavietas mazpilsētu iedzīvotājiem. Šodien lielfermu attīstītāji sola darbavietas. Viņi piedāvā darbu vidēji četriem cilvēkiem uz 10 000 cūkām. Nožēlojami, pretstatā radītajiem zaudējumiem!

Patreiz, kad lopbarība ir īpaši dārga un vietējie cūkaudzētāji strādā ar zaudējumiem, dāņi spēj izdzīvot uz vairākkārtīgi lielāko subsīdiju rēķina. Ārzemnieki to vien gaida, ka izputējušie latvieši lēti pārdos zemi un atdos kārtējo nozari viņu rokās.

Ir pamatotas aizdomas, ka tā nav nejaušība, bet mērķtiecīgs Dānijas valdības pasākums "banānu republikās". Jau 2008. gadā Dānijas valdība atcēla likumu, kurš, vides saudzēšanas nolūkā, aizliedza būvēt fermas lielākas kā 2 000 cūkām. Pašreiz Dānijā fermu lielumu ierobežo brīvas zemes trūkums šķidrmēslu izliešanai, bet dāņu "cūciniekiem" pavērās lieliskas iespējas izplesties Polijā, Lietuvā, Latvijā u.c. jaunpienācēju valstīs. Lai veicinātu šī videi nedraudzīgā un sociāli bezatbildīgā biznesa attīstību, gan pārcelšanu no Dānijas uz citām valstīm, valdība pieņēma likumus šī procesa atbalstam un rada piejamus milzu finansu līdzekļus, piem. IO un IFU fondi. Vairāki Dānijas valdības pārstāvji, gan bijusī ES lauksaimniecības komisāre un viņas ģimene, gan bijušais Vācijas lauksaimniecības ministrs ir cūkaudzēšanas akcionāri, līdz ar to ieinteresētās personas. Tāpēc industriālā cūkkopība tik strauji varēja izplatīties austrumu virzienā.⁽¹⁾

Ne vienmēr tas notiek civilizētā un likumīgā veida. Par to var lasīt Lietuvas presē, kur tiek atmaskoti arvien jauni dāņu kapitāla lielfermu vadošo darbinieku likumpārkāpumi, svaigākais saistīts ar iespējamu pašvaldības vadītāja šantāžu pirms vēlēšanām⁽²⁾

Firmas SAERIMNER darbība mūs interesē īpaši, jo ar to saistītu kapitālu tika plānotas cūku lielfermas gan Kuldīgas novada Gudeniekos, gan Jelgavas novada Sesavā (katrā 56 000 cūkas gadā).

Patreiz ir īstais brīdis visu lauksaimniecības nozaru pārstāvjiem apvienoties kopdarbībai, lai izcīnītu godīgus ES subsīdiju maksājumus, lai nebūtu pazemojošā veidā jāpārdod senču zeme. Jāpalīdz Jānim Dūklavam!

⁽¹⁾ http://forsiden.3f.dk/article/20050316/NYHEDER/50316005

⁽²⁾http://www.alfa.lt/straipsnis/10520160/?Santaza.del.kiauliu.pajuto.pries.rinkimus=2011-02-03_09

ceturtdiena, 2011. gada 17. marts

-Nost no valdības galda ,,Zaļās izaugsmes iniciatīvu’’ !

Papildināts ar nejaušu video ,, Viltoti demonstranti''

http://www.sickpigs.dk/flexnews/news.php?newsid=2926

-Nost no valdības galda ,,Zaļās izaugsmes iniciatīvu’’ ! Kopenhāgenā sabraukuši lauksaimnieki, protestējot pret Dānijas valdības centieniem uzlabot vides stāvokli, samazinot milzīgo lauksaimniecības radīto piesārņojumu. Protesta iniciators cūkkopis no Mastrupas demonstrācijā pulcējis tūkstošiem lauksaimnieku.

http://www.nordschleswiger.dk/SEEEMS/20094.asp?artid=31174

...šobrīd puse no Dānijas ūdenstecēm, trīs ceturtdaļas no ezeriem un gandrīz visi fjordi ir vairāk piesātināti ar slāpekli, nekā tie spēj izturēt.

''Valdības prasības apturēšana, attiecībā uz lauksaimniecības piesārņojumu ar slāpekli un fosforu nozīmē reālas briesmas, ka mēs nekad neatjaunosim vidi mūsu ūdeņos - tie mirst," saka , Orhūsas Universitātes profesors Stiigs Marks no Jūras ekoloģijas katedras.

http://politiken.dk/indland/ECE1222577/bonde-demo-paa-traktor-i-koebenhavns-centrum/

... Herbicīda raundup ražotāji solīja, ka indīgās vielas nekad nonāks gruntsūdeņos. Bet tas ir noticis, raksta laikraksts Jyllands-Posten.

DānijasVides ministre Karena Ellemanne atzīst problēmas ar dzeramo ūdeni. Ministre paplašina piesārņojošo vielu, kuras tiek kontrolētas, sarakstu, glifosfats- raundapa aktīvā sastāvdaļa, ir jaunums šajā sarakstā.

http://politiken.dk/indland/ECE1222577/bonde-demo-paa-traktor-i-koebenhavns-centrum/

pirmdiena, 2011. gada 14. marts

Ekoloģiskā lauksaimniecība varētu atrisināt pārtikas krīzi

http://www.financenet.lv/zinas/369722-ekologiska_lauksaimnieciba_varetu_atrisinat_partikas_krizi

piektdiena, 2011. gada 25. februāris

Finansiālais "pienesums".

Tie, kuri safanojušies par nodokļiem, kurus dāņu cūkaudzētāji it kā iepludina Latvijas valsts budžetā, var ieskatīties LURSOFT datu bāzē. Viņi būs krietni vīlušies. Valsts, ne tikai nesaņem solītos nodokļu apjomus, bet vēl maksā "rasmuseniem" atbalsta maksājumus. Atgādinām, ka cūku biznesmeņi par cūku eksportu uz Krieviju saņem eksporta subsīdijas un valsts viņiem samaksā atpakaļ PVN.

Kā pie gandrīz 10 miljonu latu kredīta tiek ,,cūku baroni'' - SIA Gaižēni

(Vai ir līdzība ar Banka Baltija un Parex Banku?)

Dānijas sabiedrība satraukta par Orhūsas Vietējās Bankas prezidenta darbību, kreditējot pašam piederošo SIA ’’Gaižēni’’.

Bankas prezidents aizņemies miljonus savā bankā.

Orhūsas Vietējās Bankas (Aarhus Lokalbank) valdes priekšsēdētājs Rasmus Juhl Rasmussens (Rasmus Juhl Rasmussen) ar kredītu nodrošinājis savu lauksaimniecības uzņēmumu Latvijā SIA ’’Gaižēni’’. Projektu Latvijā Dagbladet Børsen nosauc par nerentablu un nedrošu.
Darījums noticis bez bankas akcionāru zināšanas un bankas Valdes priekšsēdētājs liedzies, ka jelkad bijis parādā bankai.

Vēlāk viņš apstiprina, ka viņam piederošs lauksaimniecības uzņēmums Latvijā ir bankas klients un kredīts 2006. gadā bijis 25 miljoni Dānijas kronas un 2009. gadā tas pieaudzis līdz 105 miljoniem Dānijas kronu.

Sākotnēji bankas prezidents Rasmus Juhl Rasmussens noliedza, ka ir bankas kredītņēmējs, vēlāk viņš izdevumam atzīst, ka tas nav bijis korekti.

http://www.dr.dk/Nyheder/Penge/2010/09/20/231219.htm&rurl

SIA Gaižēni izsniegtais kredīts var apdraudēt Orhūsas Vietējās Bankas stabilitāti.

,,... ir jāizmeklē, vai banka nav pārkāpusi likumu. ...SIA Gaižēni izsniegtais kredīts var apdraudēt Orhūsas Vietējās Bankas (Aarhus Lokalbank) stabilitāti, jo uzņēmumam nav īpaši laba likviditāte’’, saka Pouls Krügers Andersens Orhūsas Biznesa skolas profesors.

http://www.dr.dk/Regioner/Aarhus/Nyheder/AarhusBy/2010/09/22/071311.htm

Policija interesējas par Orhūsas Vietējās Bankas (Aarhus Lokalbank) saistību ar Hadsten Rotari klubu

http://finanswatch.dk/Finansnyt/Pengeinstitutter/article2323483.ece

Intervija ar Orhūsas Vietējās Bankas (Aarhus Lokalbank) valdes priekšsēdētājs Rasmus Juhl Rasmussens (Rasmus Juhl Rasmussen).

Publicēts 31.01.11http://finanswatch.dk/Finansnyt/Pengeinstitutter/article2323483.ece

Dānijas Valsts pārņem 67,5 procentu kontrolpaketi Orhūsas Lokalbankā.

(Vai tam ir kāds sakars ar Dānijas vēstnieka Latvijā aktivitāti- dāņu cūkkopības biznesa lobēšanu?)

Rasmus Juhl Rasmussens saglabā mazāk par 5 procentiem bankas akciju. 25.02.2011.

http://borsen.dk/nyheder/investor/artikel/1/202268/bankformands_ejerskab_svinder_i_aarhus.html

Ir pamatotas bažas par bankas izdzīvošanu.23.02.2011.