Laikrakstā Kurzemnieks

Cūkkūts cēlējus sagaida ar mēslu burku
Saturday, 16 January 2010
Ceturtdien vakarpusē Gudenieku pagastmājas zāle bija ļaužu pārpilna – ļaudis pulcējās, lai noklausītos dāņu uzņēmuma SIA Latagro prezentāciju par ieceri Adzēs būvēt cūkkopības kompleksu.

Trešais piegājiens

Šī bija jau trešā prezentācija, iepriekšējās notika vēl pirms Gudenieku pievienošanās Kuldīgas novadam. Pirmajā reizē iecere būvēt cūku nobarošanas kompleksu ar graudu glabātuvi, biogāzes ražotni un administratīvo ēku nobremzējās procedūras neievērošanas dēļ. Otrajā piegājienā notika vērienīga parakstu vākšana gan par, gan pret, un skaitliski uzvarēja ieceres pretinieki.
Šai reizē publiskā apspriešana notiek jau ar citu vērienu: stends ar prezentācijas materiāliem ir gan novada domē Kuldīgā, gan pie Gudenieku pagastmājas (publiskā apspriešana ilgst no 5. janvāra līdz 8. februārim, aptaujas anketas var aizpildīt jebkurš novada iedzīvotājs). Uz Gudeniekiem bija devušies arī Kuldīgas novada domes deputāti, kas piedalījās attīstības komitejas izbraukuma sēdē, apskatīja kompleksa iespējamo būvvietu un noklausījās ieceres prezentāciju.

Autentiskā atmosfērā

Prezentācijai šoreiz rūpīgi bija gatavojušies gan projekta attīstītāji, gan pretinieki. Pagastmājas zālē bija jūtama samērā spēcīga mēslu smaka – goda vietā uz prezidija galda gozējās trīslitru burka ar uzrakstu Šanel Pig 54 000 Nasing spešel (brīvi tulkojot no angļu valodas – Šanel 54 000 cūku, nekā īpaša). Noskaidrojās, ka aizvākotajā traukā iepildīti cūku mēsli no zemnieku kūtiņas, kas, salīdzinot ar smaku lielajos cūkkopības kompleksos, esot gluži vai maijpuķīšu aromāts.

Reti apdzīvota valsts

Ideja pieder SIA Latagro, to finansēs dāņu investori, ko pārstāvēja projekta attīstītājs Aivars Kaimiņš. Ieceri prezentēja Valdis Felsbergs, kurš to darīja arī iepriekš. „Divos zemes gabalos – Kalēji un Lejas – plānots celt modernu intensīvas cūkkopības kompleksu,” skaidroja V.Felsbergs. Šobrīd 45% Latvijā nepieciešamās cūkgaļas tiek importēta, tādēļ jāattīsta tās ražošana tepat. Turklāt Latvija esot visretāk apdzīvotā Eiropas Savienības valsts, kur tiek audzēts pietiekami daudz lopbarības graudu.
Cūkgaļas ražošanas procesā tikšot iegūti vērtīgi blakus produkti – biogāze un organiskais mēslojums. Gadā paredzēts nobarot 54 000 cūku. Komplekss būs pilnībā slēgta sistēma, cūkas tiks turētas uz redeļu grīdas, mēslus ar ūdeni aizskalos uz divām t.s. lagūnām jeb noslēgtām krātuvēm. Lagūnu apakšējā daļa tikšot izklāta ar ģeomembrānu, lai mēsli nepiesārņotu augsni un gruntsūdeņus, bet virspusi pārklās ar biezu plēvi, kas neļaus izplatīties smakai. Iecerēts būvēt lokālās attīrīšanas ietaises. Mēslus paredzēts fermentēt, iegūstot biogāzi. Pārstrādāto substrātu izvedīs uz apkārtējiem laukiem.

Labi arī zemniekiem

Kā skaidroja V.Felsbergs, lai būtu, kur iestrādāt saražotos mēslus – 30 000 tonnu gadā –, nepieciešami 1200 ha zemes (Gudeniekos platību pietiekot, liela daļa pieder citam dāņu uzņēmumam – SIA Artis JP). Iespēja tikt pie mēslojuma būšot arī zemniekiem. Lai izvestu mēslus, pietikšot ar piecām dienām pavasarī un rudenī, tie tiks sūknēti pa cauruļvadiem. No Adzēm līdz Gudenieku centram ir pieci kilometri, smaka tur nebūšot jūtama. Tikšot izmantotas arī modernas ventilācijas sistēmas, turklāt fermentētie cūku mēsli nemaz vairs īsti nesmirdot pēc mēsliem. No tiem iegūs biogāzi, ko sadedzinās koģenerācijas stacijā ar 1,2 MW jaudu, ražojot siltumu un elektrību (500 MWh gadā). Kā blakus produkti radīsies termoeļļa, tvaiks, karsts ūdens un 2000 tonnu kalcija karbonāta hidrāta, bet attīrītais tehnoloģiskais ūdens būšot izmantojams kā insekticīds un herbicīds.
No zemniekiem gadā tiks iepirkts 300 tonnu salmu, ko dedzinās, lai sildītu sivēnu mītnes. Barību gatavos uz vietas, izmantojot no vietējiem iepirktos graudus (14 500 tonnu gadā) un Latvijā ražotu soju, zivju miltus, augu eļļu, minerālvielu piedevas.

Nav izdevīgi, bet ražos

V.Felsbergs atzina, ka iepriekšējā reizē bijusi nepilnīgi sagatavota informācija par biogāzes ražotni, tādēļ šoreiz Latvijas Biogāzes asociācijas prezidents Andis Kārkliņš izklāstīja biogāzes ražošanas principus. Mēsli tiek anaerobā procesā (bez skābekļa piekļuves) raudzēti, baktērijas tos 38 – 39 grādos sadala – veidojas biogāze. Tās galvenās sastāvdaļas ir metāns un ogļskābā gāze, bet ir arī slāpeklis, sērūdeņradis u.c. Klausītāji gribēja noskaidrot, vai kaut kur jau darbojas cūku mēslu biogāzes ražotnes. A.Kārkliņš minēja tikai vienu – Nordhauzenu Vācijā. Izrādās, no mēsliem vien biogāzi ražot ir ļoti grūti, jo nobarojamās cūkas no barības paņem gandrīz visas organiskās vielas un šķidrajos mēslos ir ļoti maz sausnas. Biogāzes ražošana no mēsliem būtu neizdevīga, ja vien koģenerācijas stacijām, kas izmanto biogāzi, desmit gadiem nebūtu paaugstināta elektrības iepirkuma cena – 14 santīmu par kWh.
To, ka biogāzi ražot ir ekonomiski neizdevīgi, atzina arī A.Kaimiņš, bet iecerēto būvi viņš skaidroja kā investora labās gribas žestu: zaudējumus biogāzes ražošanā segšot peļņa no cūkgaļas.

Prezentācija pret prezentāciju

Savukārt kompleksa pretinieki, entuziastu grupa, viesojusies Lietuvā, kur dāņiem pieder cūku kompleksi, aptaujājusi iedzīvotājus, pētījusi informāciju internetā, presē. (Kaimiņi no Lažas pagasta šo veikumu nosauca par disertācijas vērtu.) Ziedonis Anšics, kurš parādīja grupas prezentāciju, atzina, ka neviena šāda kompleksa tuvumā neesot sastapti laimīgi ļaudis. Cilvēki stāstījuši, ka vietējiem solīto darba vietu tikpat kā neesot, jo process automatizēts, tāpēc nekvalificēts darbaspēks nav vajadzīgs. Smakas dēļ cieš gan zemnieki, gan tūrisma bizness. Lopbarības graudu cenu nosaka tirgus, tāpēc cūku audzētāji pirks to labību, kas lētāka, nevis tikai vietējo saražoto, var nākties pārtikas graudus pārdot par lopbarības cenu, nobarošanā izmanto arī modificēto soju. Bija redzama arī fotogrāfija, ka mēslu iestrāde notiek sniegā, šķidrie cūku mēsli, kuros ir arī antibiotiku atliekas, piesārņo augsni un ūdeni. Lietuvā aku ūdens daudzviet kļuvis nelietojams, augsne – skāba. Dānijā izrēķināts, ka piesārņotas augsnes atveseļošanai nepieciešami 70 gadi. Turklāt par piesārņojumu sods jāmaksā lauka īpašniekam, nevis mēslu vedējam, tā kā zemnieki, kas noslēgs līgumu par zemes mēslošanu, var tikt sodīti par citu grēkiem.

„Lienošā okupācija”

Liela izšķērdība šādos kompleksos, ka mēslu skalošanai tiek tērēts vērtīgais dziļurbumu ūdens. Un tas esot mīts, ka smakas neizplatās – tās jūtamas vismaz 10 – 15 km attālumā. Ar agresīvajām smakām netiek galā vide, bet cilvēki smirdoņas dēļ slīgst depresijā. Tas ir ļoti bīstami, īpaši Gudeniekos, kur sociālās aprūpes centrā Reģi dzīvo ļaudis tieši ar garīgajiem traucējumiem. Kāda sieviete Lietuvā stāstījusi, ka naktīs nevar atstāt izkārtu veļu, jo tad tiek vēdinātas kūtis un lagūnas.
Šāds komplekss veicina negodīgu konkurenci un gremdē vietējos ražotājus, jo dāņu investori saņem gan savas valsts, gan Latvijas subsīdijas, samaksu par ražošanas pārcelšanu no Dānijas uz ārzemēm, bet, produkciju izvedot uz Krieviju, arī eksporta subsīdijas. Turklāt Dānijā ir arī lētāki kredīti. Peļņa tiks izvesta uz Dāniju, pašvaldība iegūs tikai īpašuma nodokli un varbūt dažu strādnieku ienākuma nodokli. Vienlaikus kompleksa tuvumā paredzama zemes vērtības krišanās, to par zemu cenu nopirks tie paši investori. Lienošā okupācija – tā šo procesu raksturoja Z.Anšics. Tiks apdraudēta arī netālā kadiķu audze, kas ir Natura 2000 teritorija, un divas upes – Rīva un Užava. Ja piesārņojums pa tām nonāks Baltijas jūrā, sods būs jāmaksā Latvijai. Lietuvā kompleksiem tuvajās upēs izzuduši vēži un zivis.

Vienīgais veids – neielaist

Z.Anšica un domubiedru secinājums: vienīgais veids, lai sevi pasargātu, šādu paaugstinātas bīstamības objektu teritorijā neielaist.
Kaimiņus atbalstīt bija ieradušies arī Aizputes novada un Lažas pagasta pārstāvji. Lažas pagasta pārvaldes vadītāja Māra Vētra atzina, ka viņi savā teritorijā ar šādiem kompleksiem karojot jau ilgstoši un nesekmīgi, bet sākumā tur bijusi neliela ferma, kas pēc tam vairākkārt paplašināta. Arī solījumi esot bijuši gana, bet par tiem vēlāk investori aizmirsuši. „Arī mēs redzējām tās skaistās bildes, bet īstenība ir pilnīgi pretēja,” viņa teica. „Un arī vides pārvalde jums nepalīdzēs, viņi pat neatbrauks!” Dāņi pagastu sūdzējuši tiesā par paplašināšanās neatļaušanu, piedraudot, ka sodīs gan pašvaldību, gan amatpersonas.
Gudenieku virzienā ar bažām raugās arī Aizputes novada pašvaldība, jo pilsēta ir smirdošu kompleksu ieskauta jau no trim pusēm, atzina domes priekšsēdis Aivars Šilis –cilvēki ir neapmierināti. Kāds kungs, kas dzīvo līdzīga kompleksa tuvumā, teica, ka iedzīvotāju labsajūta atkarīga no vēja.

Jālemj deputātiem

Pēc būvniecības ieceres publiskās apspriešanas beigām lēmums jāpieņem Kuldīgas novada domei. Ļaudis gan bažījās, vai deputāti, kuros nav neviena Gudenieku pārstāvja, spēs lemt objektīvi, tāpēc ieteica domes sēdi rīkot Gudeniekos.
Līdz prezentācijas beigām izturēja tikai deputāts Artis Roberts, bet abu pušu viedokļus dzirdēja arī pārējie attīstības komitejas locekļi. Turklāt komiteju un domes sēdes ir atklātas.

Jura Lipšņa teksts