Atbildes uz biežākajiem mums uzdotajiem jautājumiem par mūsdienu cūkaudzēšanas problēmām

Vai mūsdienās cūkas smird vairāk nekā kolhozu un lauku omīšu laikos?
Jā, jo : a)mūsdienās cūkas tiek barotas ar citādu barību; b) lopi tiek koncentrēti lielākās fermās; c) tiek pielietota šķidrmēslu tehnoloģija, kurā cūku mēsli no aizgaldiem un telpām tiek aizskaloti ar milzīgu daudzumu artēziskā ūdens, uzkrāti tvertnēs, kuras izgaro mēslu gāzes, bet agrāk smakas tika iesūcinātas pakaišos; d) šķidrmēsli tiek izkliedēti uz laukiem, daļai smirdvielu iztvaikojot apkārtējā gaisā.
Vai dāņu audzētās cūkas smird vairāk nekā vietējo audzētāju barokļi?
Nē, bet a) dāņi, saņemdami atbalsta maksājumus gan dzimtenē, gan Latvijā, negodīgi konkurē ar vietējiem zemniekiem, b) dāņiem ir vairāk līdzekļu zemes iepirkšanai, lielāku fermu būvei, soda naudu maksāšanai un iespējamām koruptīvām darbībām. Lietuvas pieredze liecina, ka dāņu kapitāla lielfermu īpašnieki izceļas ar nekaunību pret vietējiem likumiem un iedzīvotāju interesēm.
Vai mums vajadzīga Latvijā audzēta cūkgaļa?
Jā, a) ja tā ir iegūta saskaņā ar dzīvnieku labturības noteikumiem, nevis no lopiem, kuri auguši bez kustībām metāla sprostos, stresa apstākļos piebaroti ar antibiotikām; b) ja netiek izmantota ģenētiski modificētā barība, kura pašlaik arī Latvijā sastāda pat līdz 90%; c) ja cūkkopība neiznīcina citas tautsaimniecības nozares ( biškopību, zvejniecību, tūrismu u. c.) d) ja cūkkopība nepasliktina iedzīvotāju dzīves kvalitāti. Steidzami jāsakārto vides likumdošana un jāveicina esošo likumu ievērošanas kontrole.
Vai mums vajadzīgs dzīvu cūku eksports?
Nē, jo cūkkopība rada pārāk daudz problēmu, lai mēs savu valsti padarītu par cūkaudzēšanas lielvalsti. Piemēram, Dānijas valdība un bankas vairs neatbalsta cūkkopību savā valstī, jo vides atveseļošanā pēc cūkaudzēšanas „ buma” šodien jāiegulda milzu līdzekļi. Baltijas jūras piesārņojuma sekas vien ir nepārvērtējamas.
Vai mums vajadzīgi cūku mēsli enerģijas ražošanai?
Nē, jo cūku mēsli nav resurss, bet problēma. Tikai lai samazinātu mēslu ietekmi uz vidi, tika izstrādāta fermentācijas un koģenerācijas tehnoloģija, kas ir dārga un cūkkopībā maz efektīva, jo šķidrmēsliem ir maza enerģētiskā vērtība. Lai pārstrādātu elektroenerģijā cūku šķidrmēslus, tiem jāpievieno „enerģētiskās” kultūras (kukurūza), kuru audzēšana aizņem un noplicina lauksaimniecības zemes, kurās varētu audzēt pārtiku vai lopbarību.
Vai mums vajadzīgas ārvalstu investīcijas?
Jā, ja vien ir sakārtota vietējā likumdošana un netiek investēts nozarēs, kas pazemo zemi, kurā tiek investēts.
Vai „cūku gripai” ir sakars ar cūkkopību?
Jā jo lopu koncentrācija milzīgās fermās rada lieliskus apstākļus mikrobu mutācijām, radot jaunas slimības, kuras spēj pārvarēt sugu barjeru un izvērsties pandēmijās. Bez „cūku gripas” ļoti bīstami ir multirezistentie mikroorganismi, kuri tiek radīti, cūkām profilaktiski izbarojot antibiotikas.