Daži publiski jautājumi Latvijas zemkopības ministram Jānim Dūklavam

Labdien!

Izstrādājot Latvijas gaļas ražošanas un pārstrādes nozaru darbības uzlabošanas programmu, par vienu no galvenajiem uzdevumiem Jūs minat gaļas un tās produkcijas kvalitātes un ražošanas tehnoloģisko procesu uzlabošanu, kā arī ražošanas un pārstrādes izmaksu samazināšanu. Mums šajā sakarā rodas šādi jautājumi:

1). Vai Jūs cerat, ka Latvijas zemnieki ar četras reizes mazākiem atbalsta maksājumiem un vājām kredītiespējām spēs konkurēt ar dāņu cūkaudzētājiem, kuri mūsējos ir „apdzinuši par trīs apļiem” (autobraucēju terminoloģijā)?
2). Vai uzstādījumi gaļas ražošanā ir pieļaujami uz vides un iedzīvotāju dzīves kvalitātes rēķina?
3). Vai Jūs uzskatāt, ka industriālās lielfermās iespējams saražot kvalitatīvu gaļu, ja lopiem tiek liegtas kustības, izbarotas antibiotikas un ģenētiski modificēta barība? Piemēram Lažas pagasta dāņu cūku kompleksa īpašnieks savam patēriņam sivēnus uztic uzaudzēt ar dabīgo barību kādas viensētas saimniekam.
4). Kā Jūs komentētu Berlīnes Institut fűr őkologische Wirtschaftsforschung (IŐW) pētījuma secinājumu, ka patiesībā starpība starp industriāli un bioloģiski audzētas cūkgaļas cenu ir niecīga, bet, ņemot vērā kaitējumu patērētāju veselībai un videi, rēķins varētu būt par labu pēdējai.
5). Vai piekrītat, ka pašlaik veikalā nopērkamā gaļa nav dārga, ja tās kilograms maksā tikpat, cik divas tramvaja biļetes? Lēta pārtika veicina patērētāju vieglprātīgu attieksmi pret to. Pārtikas palētināšanas vietā būtu jāpaaugstina Latvijas iedzīvotāju pirktspēja, radot vairāk darbavietu ražotnēs, kuras ražo preces ar augstu pievienoto vērtību. Nevajadzētu veicināt biznesu, kurā dāņu cūkaudzētāji ieved sivēnus no Dānijas vai Lietuvas, izved barokļus uz Krieviju, bet Latvijai atstāj mēslu problēmu. Turklāt peļņa no dāņu cūku biznesa paiet garām Latvijas VID, jo līgumus ar Krieviju slēdz patiesās cūku lielfermu īpašnieces- Dānijas kapitālsabiedrības, kuras slēpjas aiz meitasuzņēmumu nosaukumiem.
6). Vai Jums nešķiet, ka dzīvnieku labturības standarti ir pārāk zemi, ja uz katru līdz 100kg smagu cūku pieļauj tikai 0,65 m2 redeļu grīdas, liedzot iespēju kustēties?
7). Vai biogāzes ražotnes pie cūku nobarošanas fermām uzskatāma par bezatlikumu tehnoloģiju, ja:
a) no cūku šķidrmēsliem, nepievienojot enerģētiski bagātu substrātu ( kukurūzu vai labību) nevar iegūt biogāzi, jo tajos ir pārāk maz sausnas, bet sausnā par maz fermentējamo organisko vielu;
b) pēc biogāzes atdalīšanas kūtsmēslu masa samazinās nenozīmīgi, bet slāpekļa, fosfora un smago metālu piesārņojošās īpašības pat pastiprinās.
8). Kā Jūs komentētu neizlietotās pārtikas maisīšanu ar kūtsmēsliem biogāzes ražošanai, laikos, kad Pasaulē esot bads.
9). Kāpēc Latvijas zemniekiem, līdzīgi kā poļiem nav iespējas pērkot lietotu tehniku ietaupīt līdzekļus. Tagad ar saviem jaunajiem Eiropas traktoriem viņi tautas acīs kļuvuši par izšķērdīgiem neprašām.
10). Vai Jūs neuztrauc tas, ka nevienādās konkurences dēļ zemnieki nespēj nopirkt brīvās zemes, piekāpjoties ārvalstnieku priekšā.
11). Kā Jūs pieļāvāt tā jau nelielo subsīdiju aplikšanu ar ienākuma nodokli? Vai nākošais valdības solis būs bezdarba pabalsta aplikšana ar ienākuma nodokli?
12). Vai Eiropas savienība uzņemot jaunās dalībvalstis, t.sk. Latviju nav atvērusi sev tirgu un ar negodīgu subsīdiju un kvotu politiku nesagrauj šo valstu stratēģisko – pārtikas ražošanas nozari? Tiek sagriezti lūžņos kuģi un cukurfabriku iekārtas, uzlikti muļķīgi apgrūtinājumi lauksaimnieciskai ražošanai un veicināta vidi degradējošu nozaru tai skaitā industriālās cūkkopības pārcelšana uz jaunajām dalībvalstīm.
13). Pats galvenais jautājums: vai ir cerība saglabāt Latvijas valstiskumu, ja ne tikai lielākās ražotnes, bet arī pats galvenais ražošanas līdzeklis - zeme vairs nepiederēs Latvijas pilsoņiem?
Bedrība „Suitu novada atzimšana”