Patreizējā situācija Latvijas laukos novedusi pie zemju izpārdošanas dāņu kapitāla firmām, kuras uz tām grasās būvēt milzīgus cūkaudzēšanas kompleksus.
Dānijas valdība maksā atbalsta maksājumus šī biznesa pārcelšanai uz jaunajām ES dalībvalstīm, savas valsts iedzīvotāju protestu un postpadomju valstu nepārdomāto likumu, normatīvu un lētās zemes dēļ.
Šokējoši ir tas, ka šīs ieceres dāņiem palīdz realizēt Latvijā ar vides aizsardzību saistītas iestādes un organizācijas.
13 Iemesli kādēļ nedrīkst pieļaut milzīgu cūkgaļas industrijas objektu celtniecību Latvijas laukos.
1.Gruntsūdeņu ,ūdenteču, upju piesārņošana.
1. Upju, ūdensteču, gruntsūdens piesārņojums ļoti plašās teritorijās. Gadu pēc gada tiktu izlaistīti 40 000 tonnu šķidrmēslu (1.1., 1.2.). Gudenieku pagastā domājamie šķidrmēslu izkliedes lauki ir ar vidēju slāpekļa savienojumu izskalošanās risku. Tas nozīmē, ka ilgtermiņā varētu tikt piesārņota Ūžavas un Rīvas upe, kurā mīt lašveidīgās zivis, un tālāk Baltijas jūru.(HELKOM konvencija).
Iespējams, ka šādā kontekstā ir jādomā par mirstošo Mūsas upi. Turpat Lietuvas ziemeļu daļā, ap upi un tās pietekām atrodas vairāki milzīgi UAB Saerimner cūku kompleksi, (tos arī apmeklēja Gudenieku pašvaldības darbinieki un iedzīvotāji), ,, Musos’’ Pakruojo raonā, ,,Salnaiciu’’ Pasvalio rajonā ar plašiem šķidrmēslu izkliedes laukiem.
No intervijas ar Valēriju Gabrānu (Jelgavas reģionālās pārvaldes vecākais inspektors):
,,Manuprāt, Lietuvas pusei būtu iesniedzama nota vai kāds līdzīgs dokuments – neesmu diplomāts, nevaru pateikt, kā tādu dokumentu sauc, bet ir vajadzīga valdības rīcība. Ir jāpieprasa, lai lietuvieši noskaidro, kas tas par piesārņojumu. Galu galā – varbūt apdraudētas ir ne tikai zivis, bet arī cilvēki. Bīstamākais ir tas, ka šī viela var iekļūt ekosistēmā un neatgriezeniski to izjaukt. Piemēram, no smagajiem metāliem, ja tie iekļuvuši ekosistēmā, vaļā vairs nevar tikt nekad. Teorētiski ir iespējams arī tāds piesārņojums, jo arī smagie metāli izraisa piesārņojumu, no kura zivis iet bojā. Protams, tas ir ļaunākais scenārijs, ko negribētos piedzīvot. ‘’
http://www.tvnet.lv/zalazeme/env/article.php?id=80274
Ņemot vērā saistīto ūdensteču un gruntsūdeņu teces virzienu un reljefa slīpumu, augsto gada vidējo nokrišņu daudzumu, iespējams var kaitēt vai pat iznīcināt ,,NATURA 2000’’ objektu- dabas liegumu ,, Gudenieki’’, vienu no lielākajām kadiķu audzēm Baltijā.
2. Potenciāls kaitējums apkārtnes mežiem un dabas liegumam ,,Gudenieki’’ ko var izraisīt milzīgās amonjaka ilgtermiņa emisijas gaisā.
Amonjaka emisijas no kūtīm, nav kontrolējamas un regulējamas, jo Latvijas Republikas likumdošanā nav definēti gaisa kvalitātes mērķlielumi metānam un amonjakam. Pagaidām nav izstrādāta arī koncentrācijas noteikšanas metodika.
http://www.aktivedyrerettigheder.dk/fbogadbrevdyrevelfaerd.shtml
Amonjaka ietekme uz mežiem- datortulkojums
3.Augsnes degradācija.
Domājamos šķidrmēslu izkliedes laukos augsne jau ir paskābināta.
.....Ja augsne ir skāba un tajā maz kalcija, tad augos pazeminās kālija un magnija saturs. Turpretī alumīniju, dzelzi, mangānu, cinku, varu, svinu, niķeli un hromu augi skābās augsnēs var uzņemt pat toksiskā daudzumā. Smagie metāli, izņemot molibdēnu, kalcija un magnija deficīta gadījumā augos uzkrājas pārbagāti un var izraisīt mājlopu un cilvēku saindēšanos, tādēļ augsnes kaļķošana ir svarīga arī no vides aizsardzības viedokļa.
Dr. biol. Vilnis Nollendorfs, LU Bioloģijas institūts
www.videsvestis.lv/content.asp?ID=68&what=38
,,No tāda apjoma rūpnieciskām cūku fermām vienīgais kūtsmēslu veids ir šķidrmēsli. Šie mēsli strauji mineralizējas, to iedarbība uz augu ir ātra, taču trūdu tie neveido.
Svarīgi ir sabalansēt mēslojumu, lai N:P:K attiecība būtu kultūraugiem atbilstoša un arī videi droša, jo neizmantotais pārvēršas par piesārņojumu. Izmantojot tikai šķidrmēslus ir grūti to izdarīt, jo NPK attiecība šķidrmēslos ir tāda kā ir. Ja ar mēslojuma devu tiks nodrošināts vajadzīgais slāpekļa daudzums, tad fosfora būs par daudz, bet kālijs nepietiekoši. Intensīvi saimniekojot, ilgstoši ar šķidrmēsliem vien nepietiks, lai izaudzētu kvalitatīvu ražu. Nitrāti un citi kaitīgi savienojumi augkopības produkcijā bīstamos daudzumos veidojas tieši nesabalansēta mēslojuma dēļ. Vienu gadu lietojot nesabalansētu mēslojumu jau liels ļaunums neradīsies, bet ja tas atkārtojas gadu no gada, tad situācija kļūst grūti prognozējama. Ja augi barības elementus nespēj izmantot, tad tie ieskalojas gruntsūdeņos un piesārņo tos, tālāk piesārņo Baltijas jūru. Lai akā būtu tīrs un dzerams ūdens ir svarīgi katram. Tāpēc jau Dānijā ir tik stingra vides likumdošana, kas attiecināta arī uz lauksaimniecību, jo viņu cūkaudzētāji ir lielākie gruntsūdeņu piesārņotāji, kā mēslošanas līdzekli izmantojot šķidrmēslus.’’
Ārija Rudlapa, Kurzemes Lauku konsultāciju biroja augkopības speciāliste.
4.Cūku audzēšanas kompleksa darbinieku un sadzīves kontaktā esošo cilvēku iespējamās veselības problēmas un risks. Vides higiēnas pasliktināšanās, veselības apdraudējums arī nākamajām paaudzēm.
Dānijas kompetentās iestādes apliecina industrijas sociālo bīstamību ilgtermiņā. Šķidrmēslos no industriālas cūku audzēšanas ražotnes atrodamas 3 bīstamo ķīmisko vielu grupas: p-krezols, kancorigens, rada bojājumus, asins, sirds un asinsvados, aknās, nierēs, iedarbojas uz centrālo nervu sistēmu un ādu, toluols, iedarbojas caur plaušām un ādu, bojā centrālo nervu sistēmu, olšūnu un spermu- gēnus, nieres un aknas, fenoli ir daļēji ūdenī šķīstoši, mazāk kā 1 grams var izraisīt nāvi. Iedarbojas caur ādu, aizdomas, ka bojā olšūnas un spermu, embriju, nieres un aknas.
Vācu valodā http://www.pigpool.de/db/default.cfm?did=478821
Smaku izplatība tiek modelēta izmantojot datorprogrammu, kur viss ir normas robežās. Jautājums, kādēļ tāda iedzīvotāju neapmierinātība, vairāku kilometru attālumā no kompleksiem?
Tās nav tikai dažu indivīdu subjektīvas izjūtas. Ārvalstu mediķu pētījumā par veselības problēmām iedzīvotājiem un strādājošajiem, saistībā ar cūku audzēšanas kompleksiem, kas lielāki par 6000 vietām, norādīts, par biežām galvas sāpēm, elpošanas traucējumiem, kunģa un zarnu problēmām, sakairinātas gļotādas problēmām, biežāku saaukstēšanos un kakla sāpēm, klepu, caureju, acu iekaisumiem. Darba vietās iespējamas arodslimības.
Psihiatru pētījumos secināts, ka cilvēkiem industriālio cūku kompleksu radīto smaku iespaidā padziļinās depresijas, palielinās sasprindzinājums, izteiktākas dusmu izpausmes, palielinās agresivitāte, apjukums, mazāka vitalitāte, paaugstināts nogurums, nomākts garastāvoklis.
Gudenieku pagastā paredzētie šķidrmēslu izkliedes lauki atrodas plašā teritorijā, pat nepilnu pāris simtus metru attālumā no topošā specializētā Valsts pansionāta, klientiem ar psihiskiem traucējumiem.
Mediķi Eiropā pauduši satraukumu par cūkkopības nozarē un gaļas pārstrādē strādājošo, viņu ģimenes locekļu un citu ar viņiem kontaktā esošo cilvēku veselības un dzīvības apdraudējumu inficējoties no cūkām ar MRSA (metilicīna rezistentie Staphylococcus aureus) , par neprognozējami slēptas epidēmijas draudiem cilvēkiem.
2008. gadā pirmo reizi visās dalības valstīs ir veikts ES finansēts pētījums par MRSA, Salmonella spp. un ST398 izplatību vaislas cūkām. Pētījuma rezultāti – konfidenciāli.
( 2008/55/EK)
http://eur-lex.europa.eu/LexUriServ/LexUriServ.do?uri=OJ:L:2008:014:0010:0025:LV:PDF
http://translate.google.lv/translate_s?hl=lv&q=ing.dk%2Fartikel%2F86204&sl=lv&tl=da
Nīderlandes vīrusologi pieļauj arī cūkgaļas lietotāju inficēšanos ar rezistentajām baktērijām un baktēriju spēju dzīvot gaisā ārpus ražošanas telpām.
www.nedela.lv Nr.50 10.12.2007.
2008. gada sākumā veterinārārsti no Kopenhāgenas Universitātes ir konstatējuši citu nāvējošu un ļoti lipīgu baktēriju dāņu cūku audzētavās, kas izdala paplašināta spektra beta laktamāzi (ESBL) . ESBL var izraisīt fatālu asins saindēšanos.
"Mēs bijām pārsteigti, ka atradām baktērijas tik daudziem dzīvniekiem, šī tipa baktērijas iepriekš konstatētas tikai dažas reizes Dānijā," saka veterinārārste Camilla Juel Jørgensen Gaard intervijā Danmarks Radio.
Diez vai par Sabiedrības veselību atbildīgā iestāde, un veselības aizsardzības iestādes ir gatavas šiem infekcijas draudiem, kas slimnīcās un citās medicīnas iestādēs var izraisīt kritiskas situācijas, kuras izteikti var izpausties reģionos, kur domāta tik milzīga intensīvi nobarotu cūku koncentrācija (blakus esošajā Lažas pagastā Aizputes novadā investors plāno cūku nobarošanas kompleksu, kas gadā izaudzētu līdz 82 000 barokļu, plus novietnes 2 800 sivēnmātēm un 15 700 sivēniem līdz 30 kg.) Latvijā nav apzināti inficēšanās gadījumi no cūkām, nav arī veikts skrīnings cūkkopības nozarē strādājošiem, jo, domājams, ka līdz šim tas nav bijis aktuāli. Dānijā nozarē strādājošie brīvprātīgi piedalās pārbaudēs. Kādā Dānijas fermā no 8 darbiniekiem 6 bija inficēti ar ST398.
Jaunais Cūku gripas N1H1vīruss konstatēta Dānijas un Norvēģijas cūku kūtīs.
Paaugstinās saslimšanas risks iedzīvotājiem reģionā. Konstatētais infekcijas sākums ar N1H1 ir cilvēku inficēšanās no cūkām, Meksikā, mazā ciematā milzīga cūku nobarošanas kompleksa tuvumā.
5.Ceļu sliktajam tehniskajam stāvoklim neatbilstošs noslogojums.
2009. gada pavasarī un vasarā SIA ,,Artis JP’’ Gudenieku pagastā būvēja salīdzinoši nelielu objektu, minerālmēslu noliktavu. Šajā periodā bija jūtama grants seguma ceļu kvalitātes pasliktināšanās. Ne tikai būvēšanas laikā, bet cūku nobarošanas kompleksa darbības laikā būtu nepārtrauktas papildus slodzes grants seguma ceļiem. Investoram SIA ,,Latagro’’ būtu jānodrošina asfalta segums koplietošanas ceļiem galvenajos darbības maršrutos, līdzīgi, kā tas ir Dānijā.
6. Latvijas dabas resursa- artēziskā ūdens izmantošana milzīgos apjomos.
Šāda ražošanas apjoma cūku nobarošanas komplekss gadā patērē 111 295 m3 artēzisko ūdeni, ko izmanto ne tikai cūku dzirdināšanai, bet arī cūku apsmidzināšanai un mēslu aizskalošanai. Diez vai tas ilgtermiņā ir racionālākais veids tik svarīga dabas resursa izmantošanai, ja jau tagad tiek prognozēts artēziskā ūdens deficīts Kurzemes ziemeļu daļā.
7. Nacionālās zemniecības, arī cūkaudzētāju, apdraudējums, nevienlīdzīgos ekonomiskos nosacījumos.
Samazinās piekļuve atbalsta maksājumiem, vietējā cūkgaļas tirgus kropļošana.
www.metinfo.lv ,,Cūkkopības nozare Latvijā var bankrotēt’’ 29.02.2008.
Intervija ar Latvijas cūku audzētāju asociācijas direktoru Vari Sīmani.
8. Apdraud citu nozaru attīstību- lauku tūrisms, bioloģiskā lauksaimniecība, biškopība, dīķsaimniecības.
9. Īpašumu vērtības krišanās, pat zudums, ko rada vides kvalitātes pasliktināšanās.
Projekta pieteicēja SIA Latagro, apgalvojums par lauksaimniecības zemju vērtības celšanos ir tendenciozs un nepamatots.
Gleznainās vietās Lietuvā šo pašu investoru cūku nobarošanas kompleksu radītās neciešamās smakas dēļ, iedzīvotāji spiesti pamest mājas. Tās pārdot nevar, jo dāņus interesē tikai zeme, bet degradētā vidē ēkām pircēju nav. Lauksaimniecības zemju pircēji atkal ir dāņu investori ar labākām kredītiespējām.Dānijas eksperti nekustamo īpašumu jomā secinājuši, ka apkārtnes īpašumu cenas samazinās proporcionāli cūku audzēšanas fabrikas lielumam.
10. Ekonomiskā atdeve.
Izteikumi, ko bieži izsaka investori, virzot šādus projektus, ka gaļa paliks valstī, kurā tiks saražota, mēdz būt spekulatīvi.
SIA ,,Latagro’’, īpašnieks ir Lietuvā reģistrētais UAB ,,Saerimner’’.
Krievijas veterinārais dienests devis atļauju ievest dzīvas cūkas no Lietuvā esošiem
6- iem UAB ,,SAERIMNER’’ kompleksiem.
http://www.vch.ru/cgi-bin/guide.cgi?table_code=14&action=show&id=13015
Izvedot dzīvas cūkas, veidojas produkts ar zemu pievienoto vērtību, ja nenotiek tālāka gaļas pārstrāde. Pat PVN nenonāk valsts kasē. Šādu uzņēmumu peļņa bieži tiek novirzīta ieguldītāju dividendēs, šajā gadījumā ārpus Latvijas.
11. Milzīgas valsts kompensācijas sērgu gadījumos.
MK noteikumi Nr.154 redakcija 21.02.2006. nosaka zaudējumu kompensācijas apmēru zaudējumiem, kas radušies no valsts uzraudzībā esošām infekcijas slimībām ( klasiskais cūku mēris, Āfrikas cūku mēris, cūku vezikulārā eksantēma u. c.) .Jauncūka vai nobarojamais dzīvnieks, kas vecāks par 5 mēnešiem- 100.00 Ls. ) Piem. 24 000 x100.00 = 2 400 000.00 Ls.
12. Piesārņotājs nemaksā par darbības izraisīto piesārņojumu ilgtermiņā.
Vides sanāciju finansē valsts, tātad arī sabiedrība.
13.Ļoti apšaubāma ir projekta pieteikumā minētā biogāzes ražotnes izveide un spēja funkcionēt.
"...Pagaidām termiņu nav, jo esmu firmai Bioteks pasūtījis detalizētāku piedāvājumu," skaidroja A. Kaimiņš, norādot, ka biogāzes sadaļu gribot realizēt pats, nevis sadarbībā ar dāņu kapitālu. A. Kaimiņš atturējās precizēt plānotās investīcijas, norādot, ka tās ir "ļoti lielas naudas".
Db rakstīja (12.08.2008.)
SIA ‘’Latagro’’ pilnvarotā persona- Aivars Kaimiņš uz jautājumiem par biogāzes ražošanu atbild izvairīgi, apgalvo, ka biogāzi plānots ražot tikai no cūku šķidrmēsliem un ražošanas procesā radies siltums (80o C) tiks izmantots sivēnu novietnes apsildīšanai.
Kur tiks izmantots atlikušais koģenerācijā radušais siltums?
Kur siltums tiks izmantots siltajos gadalaikos?
A. Kaimiņa ,,Biogāzes ražošanas’’ pieteikums neatbilst nevienam no kritērijiem, ko kā būtiskus uzsvērusi profesore Dr. Dagnija Blumberga, RTU Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta direktore- BiG>East biogāzes mobilizācijas kampaņā
Biogāzes izmantošana Latvijā. Secinājumi:
Biogāzes ražošana ir sarežģīts tehnoloģisks process, kura pārvaldībai ir nepieciešamas zināšanas.
Biogāzes ražošanai un izmantošanai jābūt energoefektīvai. Nedrīkst pieļaut situāciju, ja biogāzi izmanto ar lietderības koeficientu zem 80%.
Biogāzes ražošanai un izmantošanai jābūt ekonomiski pamatotai. Nevajadzētu paļauties uz mākslīgi palielinātiem enerģijas tarifiem un savādām atbalsta shēmām.
Biogāzes ražošanai un izmantošanai jābūt videi un klimatam draudzīgai.
http://www.big-east.eu/latvia/latvia_lat.html
Dānijā nedarbojas neviena biogāzes iekārta, kura tiktu darbināta tikai ar cūku šķidrmēsliem, jo sausnas saturs ir ļoti zems, pat līdz 4 %. Turklāt sausni veido ne tikai organiskās fermentācijai derīgās vielas, bet arī rūgšanu bremzējoši savienojumi. Dānijas zinātnieki atzīst, ka šķidrmēsli joprojām ir liela, neatrisināta problēma, kuru ar biogāzes ražošanu nevar atrisināt.
Materiālos par biogāzes ražošanu Vācijā, atrodama apjomīga informācija, ka cūku šķidrmēsli vieni paši biogāzes ražošanai neder, tādēļ tiek pievienotas enerģijas kultūras, kuru izaudzēšanai patērējams fosilais kurināmais, vai pārtikas rūpniecības ražošanas atkritumi un nerealizētā pārtika.
http://www.albaufstieg.de/guelle.php
Daudz publikāciju par biogāzes ražošanas problēmām Dānijā.
Papildus informācija
1. ES Reģionu komitejas Ilgtspējīgas attīstības komisijas administratora Jena Zvirgzdgrauda komentārs par industriālās cūkkopības draudiem.
1. Draudi veselībai.
Šķidrie mēsli no cūku fermām satur ap 300 dažādu smirdīgu vielu, no kurām pazīstamākās ir sērūdeņradis un amonjaks. H2S jau vidēji lielās koncentrācijās izsauc elpošanas ceļu patoloģiju (pie 100 – 400 daļiņām uz miljonu gaisā), bet lielā koncentrācijā ir nāvējošs. Elpošanas ceļu bojājumus izraisa arī NH3, kas ceļas no cūku urīna un fekālijām. Amonjaku vējš var aiznest simtiem kilometru tālu un piesārņot gaisu un ūdeni arī citās vietās. Nitrāti, kas iekļūst organismā, pārveidojas par nitrītiem un uzbrūk sarkanajiem asinsķermenīšiem, pārvērsdami hemoglobīnu par methemoglobīnu, kuŗš atšķirībā no hemoglobīna šūnām skābekli nenes. Darbinieki, kas ieelpo mikrobus cūku fermās, endotoksīnu vai glukānu ietekmē sirgst ar hroniskām kaitēm. Cūku šķidrajos mēslos ir simtiem dažnedažādu gaistošo organisko savienojumu. Šie mēsli ir 30 reizes indīgāki par sadzīves atkritumiem un to bioloģiskais skābekļa patēriņš ir 160 lielāks. Pfiesteria piscicida ir vienšūnis, kas satur paralizējošu neirotoksīnu, kurš izraisa zivju paralīzi un var tāpat ietekmēt arī cilvēku. Mēsli satur salmonellas, streptokokus, hlamidijas, utt. Kompleksos cieši iesprostotās cūkas bez tam pie dzīvības uztur tikai antibiotikas krietnās devās, no kā 80 procenti izdalās vidē ar mēsliem. Pret antibiotikām noturīgas baktērijas ir šādu mēslu neatņemama sastāvdaļa tāpat kā S, N, P, hormoni un smagie metāli. Jau P un N vien lielās koncentrācijās izraisa ūdeņu eitrofikāciju un degradē ūdenstilpnes. Regulāras noplūdes no mēslu glabātuvēm draud ar pakāpenisku gruntsūdeņu piesārņojumu un dzeramā ūdens kvalitātes pasliktināšanos. Izvairīdamās no atbildības par šķidro mēslu vienkāršu izliešanu laukos, koncentracijas, kuras daudzkārt pārsniedz nepieciešamo mēslojumu, cūku fermas slēdz līgumus par šā darba veikšanu ar apakšuzņēmējiem.
2. Baltijas jūras piesārņojums Dānijā.
Pēc Zviedrijas pētnieku datiem, ko dāņi neapstrīd, Dānijas lauksaimnieki ir lielākais slāpekļa piesārņotājs Baltijas jūrā: vidēji 57 kg no hektāra, kas izskaidrojams ar to, ka Dānijā ik gadus nobaro 22 miljonus cūku. Ārzemēs, īpaši Austrumeiropā, dāņi ik gadus nobaro vēl kādu miljonu cūku ik gadus. Baltijas jūrā tā rezultātā ir radušās milzīgas uz visiem laikiem mirušas platības, kaut arī šāda situācija ir pretrunā ar 1992.gada Helsinku konvenciju par piesārņojuma novēršanu Baltijas jūrā. Konvencijas 6.pants prasa šādiem piesārņotajiem ievērot labākās pieejamās tehnoloģijas, kas cūkkopības nozarei apkopotas dokumentā BREF (07.2003), skat. kopsavilkumu latviski („Atsauces dokumentā“ par labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem (LPTA) intensīvajā mājputnu un cūku audzēšanā saskaņā ar ES Padomes Direktīvas 96/61/EK 16. panta 2. punktu.) Piemēram, iestrādāt šķidrmēslus zemē, izmantojot konvencionālus mēslu izkliedētājus ar plašu darbības rādiusu, nav LPT. Jāņem vērā arī ES Direktīva par nitrātiem - minimālie obligātie noteikumi mēslu iestrādāšanai zemē ar mērķi nodrošināt visiem ūdeņiem vispārēju aizsardzības līmeni pret slāpekļa savienojumu piesārņojumu, kā arī papildu noteikumi par mēslu iestrādāšanu zemē tā saucamajās nitrātjutīgajās teritorijās. Neraugoties uz visu to, jaunu industriālās cūkkopības gigantu veidošana Latvijā neatbilst ilgtspējīgas attīstības vadlīnijām, kur teikts, ka „ekonomiskā augšupeja nedrīkst degradēt vidi.“
3. Perverss piesardzības principa traktējums Satversmes tiesas spriedumā par Lažas pagastu.
Izskatās, ka Latvijas pieeja šā principa piemērojumam paradoksālā kārtā atšķiras no starptautiskās izpratnes un prakses, par to vairāk diskusijā piektdien. Manuprāt Satversmes tiesa pilnībā apgriež otrādi pierādījuma nastu piesardzības principa sakarā, iejaucot šajā lietā sekundāru procedūras jautājumu un ignorējot labas sabiedriskās politikas saturisko imperatīvu -vides un iedzīvotāju veselības nozīmi.
15.2. Satversmes tiesa nepiekrīt Lažas pagasta padomes apgalvojumam, ka saskaņā ar tādiem vides tiesību principiem kā piesardzības un preventīvās darbības principi tai bija pienākums aizliegt turpmāku cūku audzēšanas kompleksu paplašināšanu un būvniecību (sk. lietas materiālu 1. sējuma 127. un 128. lpp. un 5. sējuma 3. lpp.). Zinātniskajā literatūrā ir norādīts, ka praksē preventīvās darbības princips gandrīz vienmēr tiek lietots kopā ar piesardzības principu un abi jēdzieni var tikt lietoti kā sinonīmi (sk.: Krämer L. EC Environmental Law. London: Sweet&Maxwell, 2003, p. 17). Analizējot piesardzības principu, Satversmes tiesa ir secinājusi, ka piesardzības pasākumi jāveic un paredzētā darbība nepieciešamības gadījumā jāaizliedz tad, ja aizdomas par šīs darbības iespējamo negatīvo ietekmi uz vidi ir pamatotas (sk. Satversmes tiesas 2008. gada 17. janvāra sprieduma lietā Nr. 2007-11-03 20.2. punktu). Tas nozīmē, ka arī konkrētajā gadījumā Lažas pagasta padomei visupirms bija jāpārliecinās par savu aizdomu pamatotību, iegūstot nepieciešamo informāciju. Tikai pēc tam, ja tas būtu nepieciešams, tā varēja aizliegt jaunu lopkopības fermu celtniecību un esošo fermu paplašināšanu. Jaunu fermu būvniecība vai esošo paplašināšana automātiski nenozīmē vides stāvokļa pasliktināšanos. Var piekrist Pieteikuma iesniedzējas apgalvojumam, ka negatīvu ietekmi uz vidi atstāj nevis pati ferma, bet gan tās darbības rezultātā radīto atkritumu un citu vielu nepareiza apsaimniekošana.
Nr. 2007-11-03 20.2. :
20.2. Piesardzības princips expressis verbis ietverts gan Vides aizsardzības likuma 3.panta pirmās daļas 2. punktā kā viens no vides aizsardzības politikas principiem, gan arī likuma „Par ietekmes uz vidi novērtējumu” 3. panta 5. punktā kā ietekmes uz vidi novērtējuma, arī stratēģiskā novērtējuma, procedūras princips. Likumdevējs skaidri noteicis, ka vides problēmu risināšana uzsākama, jau tad, kad vēl nav saņemti pilnīgi zinātniski pierādījumi par paredzētās darbības negatīvo ietekmi uz vidi. Ja ir pamatotas aizdomas, ka paredzētā darbība negatīvi ietekmēs vidi, jāveic piesardzības pasākumi un, ja nepieciešams, minētā darbība jāaizliedz. Piesardzības pasākumu veikšana attiecībā uz plānošanas dokumentu nozīmē, ka pirms tā pieņemšanas ir jāveic stratēģiskais novērtējums. Likuma “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” 4. panta trešā, ceturtā un piektā daļa noteic tos plānošanas dokumentus, kuriem stratēģisko novērtējumu nepieciešams veikt. Stratēģiskais novērtējums ietver vides pārskata sagatavošanu, apspriešanu, sabiedrības iesaistīšanu vides pārskata apspriešanā un konsultāciju veikšanā, vides pārskata un tā apspriešanas rezultātu izvērtēšanu plānošanas dokumenta sagatavošanā un izmantošanu lēmumu pieņemšanā, kā arī informācijas sniegšanā par pieņemto lēmumu. Vides pārskatā tiek noteikta, aprakstīta un novērtēta attiecīgā plānošanas dokumenta (arī iespējamo alternatīvu) īstenošanas ietekme uz vidi. Saskaņā ar likuma “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” mērķi, stratēģiskajam novērtējumam, kas veicams pirms galīgā lēmuma par plānošanas dokumenta apstiprināšanu pieņemšanas, ir jānodrošina, ka novērtēšanas gaitā iegūtā informācija sekmēs tāda plānošanas dokumenta pieņemšanu, kura īstenošanas rezultātā nelabvēlīgā ietekme uz vidi būs novērsta vai iespējami samazināta. Līdz ar to, pirmkārt, nepieciešamība veikt plānošanas dokumentu stratēģisko novērtējumu izriet no piesardzības principa, kas paredz negatīvo ietekmju izvērtēšanu vēl pirms galīgā lēmuma pieņemšanas. Otrkārt, plānošanas dokumentiem stratēģisko novērtējumu veic, ja tas noteikts ietekmes uz vidi novērtējumu reglamentējošajos normatīvajos aktos. Treškārt, stratēģisko novērtējumu veic, ņemot vērā plānošanas dokumenta izstrādes mērķi. Stratēģiskā novērtējuma neveikšana vai nepienācīga veikšana gadījumos, kad šāds novērtējums ir nepieciešama plānošanas dokumenta pieņemšanas procesa sastāvdaļa, var radīt būtisku procesuālu pārkāpumu.
2. Komentārs investoru projekta pieteikumam, par ietekmi uz vidi.
Latvijas Republikas likumdošana nosaka mēslu izvešanas laiku. Nedrīkst izvest no14. Decembra līdz 1.martam. turklāt MK 2004.03.18. rīkojums nosaka- vismaz puse no ziemā uzkrāto šķidrmēslu jāizmanto līdz 1.jūlijam. Tātad kultūraugi tiek mēsloti veģetācijas laikā, kad mēslojumu nav iespējams ieart vai ,,injicēt’’ augsnē. Investoru solījums- mēslus izvest ,,divu nedēļu’’ vai ,,pēc iespējas īsākā’’ laikā ir tikai pieņēmumi, kuri nav apstiprināmi ne ar līgumiem, ne ,, nodomu protokoliem’’, jo saistoši irt tikai MK noteikumi un ,,labas lauksaimniecības prakses nosacījumi’’. Turklāt, šķidrmēslu slēgtajās lagūnās uzkrātās smirdīgās gāzes caur ventiļiem tiek izlaistas atmosfērā. Nevar nepiekrist investoru apgalvojumam, ka ’’mēslus uzglabājot slēgtā sistēmā, tiks ierobežota nevēlamo smaku noplūde’’. Jā, salīdzinājumā ar atklātām vai ar salmiem pārklātām mēslu krātuvēm emisijas ir samazinātas, bet smaku iznese no tik milzīga šķidrmēslu daudzuma, 40 000 tonnas gadā, caur ventiļiem lagūnās ir traucējoša sabiedrībai pat 5-u un vairāk kilometru rādiusā ap kompleksu.
‘’Lai objekts nekļūtu smakas izplatības cēlonis, cūku novietnes tiks izbūvētas, ievērojot, jaunākās tehnoloģijas un izmantojot mūsdienīgu ventilācijas sistēmu.’’ Izteikums neapstiprina to, ka investors apņemas lietot speciālos filtrus, kuri atdala arī amonjaku no kūts gaisa. Pieredze Lietuvā un Latvijā liecina, ka uzņēmumi atsakās lietot šos filtrus, jo tie esot ekonomiski neizdevīgi. Pašvaldību lūgumi un ierosinājumi investoriem veikt pasākumus gaisa kvalitātes uzlabošanai jau ekspluatācijā esošos cūku nobarošanas kompleksos tiek atstāti bez ievērības.
Turklāt šādus filtrus neliek lietot Latvijas Republikas likumdošana, jo metānam un amonjakam nav definēti gaisa kvalitātes robežlielumi un mērķlielumi, esošā piesārņojuma novērtēšana ar šīm vielām netiek veikta. Pārējām piesārņojošām vielām, ko emitē cūkkopības komplekss Latvijā spēkā esošajos normatīvajos aktos nav noteiktas gaisa kvalitātes robežvērtības vai emisijas limitējošas vērtības.
3.Milzīga apjoma cūku audzēšanas komplekss un plānošanas dokumenti.
3.1. Nav atbilstošs ,, Vides pamatnostādņu projekts 2009. – 2015. gadam’’, vadlīnijām Latvijas Republikā.
3. 1.3.8. ,, Panākt pietiekošu gaisa piesārņojuma samazināšanu enerģētikas, rūpniecības, transporta un lauksaimniecības nozarēs un mājsaimniecībās, lai nodrošinātu labu gaisa kvalitāti un samazinātu valsts kopējās emisijas.’’
3.1.5.11.2. Veicināt videi draudzīgas lauksaimniecības attīstības un labas lauksaimniecības prakses ieviešanu.
3.2.2.3. Lauksaimniecības ietekme uz ūdens kvalitāti. Kopienas ietvaros līdz 2010.g. prioritāte būs lauksaimniecības ietekmes uz ūdens kvalitāti samazināšana vismaz par 10 %, gan iekšzemes ūdeņos, gan jūru eko reģionos.
3.2.4.7. Samazināta slāpekļa, fosfora un citu bīstamo vielu ieplūde Baltijas jūrā un Rīgas jūras līcī no Latvijas teritorijas.
3.6.4. Uz dabas aizsardzību un ĪADT īpaši attiecas tādi stratēģiskie uzstādījumi, kā tūrisma un netradicionālās lauksaimniecības attīstība, jaunu tūrisma piesaistes objektu radīšana, lauku ekonomikas dažādošana.
3.2. Latvijas Nacionālā attīstības plāna 2007. – 2013. gadam, drošas un stabilas attīstības priekšnosacijumam- saprātīgi izmantota un saglabāta dabas vide.
3.3.Ignorē Teritorijas plānošanas likumā noteikto ilgtspējības principu.
Liek nodrošināt ,, esošajām un nākamajām paaudzēm kvalitatīvu vidi, līdzsvarotu ekonomisko attīstību, racionālu dabas, cilvēku un materiālo resursu izmantošanu, dabas un kultūras mantojuma attīstības saglabāšanu.
Likumā, viens no teritorijas plānošanas ar vides riskiem saistītiem uzdevumiem- paaugstināt kultūrainavas un apdzīvoto vietu kvalitāti.
3.4. Nav savienojams ar dabas lieguma ,,Gudenieki’’ Dabas aizsardzības plānu un nākotnes aktivitātēm saistītām ar „Suitu kultūrtelpas” iekļaušanu UNESCO Neatliekami glābjamo nemateriālās kultūras vērtību sarakstā.
(32. lpp. 2.2 ,, Dabas liegums ir resurss dabas tūristu piesaistei un vides izglītībai’’)
Nemitīgs cūku mēslu smārds tūrisma sezonas laikā nav tūrismu veicinošs faktors.
3.5.Ja līdz 2015. gadam pasliktināsies ūdens kvalitāte, Eiropas Kopiena pašvaldībai piemēros soda naudu.
3.6. ,, Tematiskā stratēģija augsnes aizsardzībai’’
Eiropas Kopienu Komisija, COM (2006)231, galīgā redakcija.
Norādīts:
,, ...papildizmaksas parādīsies tikai aptuveni no 2015. gada, un tās var segt vai nu zemes lietotāji un piesārņotājs, vai arī / un sabiedrības pārvaldes iestādes, atkarībā no tā, kādu lēmumu galu galā pieņems dalībvalstis.’’
3.7.Siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas.
3.8. HELKOM konvencija.
4. Nedaudz par investoru- SIA Latagro īpašnieku UAB Saerimner uzņēmumiem Lietuvā.
UAB Saerimner Kelmes rajonā.
Neskatoties uz lietavām UAB Saerimner izved šķidrmēslus, tie aizskalojas pa meliorācijas grāvjiem uz Vengres upīti, tālāk Gryžuvas upi . Kompetento iestāžu analīzes liecina- organiskais piesārņojums pārsniedz maksimāli pieļaujamo līmeni 116 reizes, slāpeklis- pārsniedz 21 reizes, fosfors — 5 reizes pieļaujamo normu. Uzņēmuma atbaidīgais speciālists par vides aizsardzību iesniedz atlūgumu.
http://www.balsas.lt/naujiena/172491/danu-kiaulidziu-tarsa-116-kartu-virsijo-norma
UAB Saerimner pārkāpums attiecībā uz koplietošanas ceļa izmantošanu.
http://www.suduvosgidas.lt/index.php?cid=369&new_id=65534
Juseviču /Jusevičiai/ ciemā ,,Saerimner’’ kompleksā pusotra gada laikā sastādīti 11 protokoli.
Pieļaujamās amonjaka un sērūdeņraža normas daudzkārt tiek pārsniegtas pat pus kilometru no kompleksa,- tā konstatē atbildīgā iestāde.
Mēslu sūknēšanas cauruļu aizdambēšanās un plīsumi.Vidē nonāk simtiem tonnu smirdīgas masas. Cilvēkiem jādzīvo neciešamā smakā.
Kompleksa īpašnieki pārkāpj likumu un slēpj šķidrmēslu noplūdi, neziņo vides uzraudzības iestādei un sabiedrībai. Pēc mēneša un dažām dienām atkal jauna šķidrmēslu noplūde. Ir aizsprostojies mēslu sūknēšanas vads, tiek izveidots jauns pārvads, bet tas plīst (spiediens 10 atmosfēras), mēsli plūst pa meliorācijas grāvi. Turpmāk tiek aizliegts izmantot zemē ierakto mēslu transportēšanas cauruli un mēsli jāved ar cisternu.
Atkarībā no vēja virziena, no kompleksa radītajām smakām cieš iedzīvotāji Kvietkinės vai Jusevičių vai Santakos ciematos. Iedzīvotāji saka, ka smaka īpaši pastiprinās vakaros, kad tiek ieslēgti ventilatori, turklāt smako ne tikai laukā, bet arī mājokļos, tā ,,ka acīs cērt’’.
UAB ,,Saerimner’’ Marijamopoles Sabiedrības veselības centrā nav apstiprinātas sanitārās zonas un nav veikts novērtējums uz sabiedrības veselību. Arī pašvaldība nerīkojas atbilstoši. Varbūt vienkāršo cilvēku problēmu risināšanai tai neatliekot laika, jo notiekot cīņa par mēra amatu.
No Lietuvas centrālā laikraksta ,,Irytas’’ 2008.08.18.
www.lrytas.lt/-12190783471218085282-srutos-vienus-dusina-o-kitiems-kvepia-pinigais.htm
Joprojām problēmas Jusevičiu ciemā...
Jusevičiu ciems. Paplašināta kompetento iestāžu komisija secina, ka uzņēmums nav rīkojies atbilstoši piesārņojošo darbību veikšanas likumam, palielināts cūku skaits kompleksā, bet nav veikta ietekmes uz vidi procedūra. Tiek uzsākta pārbaude par uzņēmuma kontrolējošās iestādes vadības atbildību. Uzņēmums nav ziņojis par papildus ventilatoru uzstādīšanu, nav veicis ventilācijas sistēmu inventarizāciju un nav ziņojis par papildus emisijām no cūku kompleksa.2009.07.21.
Kalvārijas pašvaldībā briest ekoloģiska katastrofa... 2009.12.28.
Moderni aprīkotais cūku nobarošanas komplekss- ekskursiju objekts.
Lietuvas masu mēdijos vairakkārt ziņots, ka hroniska smaka izplatoties pat vairāku kilometru attālumā no UAB ,,Saerimner ‘’ uzņēmuma ,,Musos’’, moderni, izmantojot labākās pieejamās tehnoloģijas aprīkotā, kompleksa. Iedzīvotāji sūdzas par galvassāpēm vemšanu, astmu, ko izraisījusi smaka, ka ir spiesti uzturēties telpās, nevarot atvērt logus, drēbes, laukā izžāvētas, smirdot, naktīs smaka pastiprinoties.
Lietuviešu val.
http://www.zebra.lt/lt/aktualijos/ivairenybes/Danu-kiaules-puola-Lietuva-2008-08-28.html/comments
Cūku nobarošanas komplekss Krekenavā.
,,Lai cik skaisti runā UAB ,,Saerimner‘‘ ģenerāldirektors Klauss Baltsersens un viņa vietnieks Vaidotas Židanavičius par cūkkopības biznesa panākumiem, tomēr ar sabiedrību nevar atrast kopēju valodu. Veselu nedēļu iedzīvotāji cieš no neciešamas smakas,arī brīvdienās.
Iedzīvotāji lūdz pārtraukt mēslu liešanu uz laukiem Sv. Jāņa draudzes 600 gadu jubilejas un pilsētiņas svētku laikā. V. Židanavičius atzīst, ka nevar to apsolīt, jo vircas tvertnes esot pilnas, vienīgi, ja līs lietus, tad nemēslosim laukus. Iedzīvotājiem bija dota izvēle- vai lietus, vai smaka...‘‘
www.ve.lt 2009.06.22.
Cūku mēris SIA ,,Latagro’’ īpašnieka UAB ,, Saerimner’’ uzņēmumā.
Smags likuma pārkāpums- neziņošana veterinārajiem dienestiem.
Liela mēroga protests pret dāņu investoriem- cūku audzētājiem Lietuvā, kas balstīts uz sabiedrības pieredzi nevis uz pieņēmumiem.
http://www.agropols.lv/?menu=87&newsid=9173
5. DĀNIJAS CŪKAUDZĒŠANAS INDUSTRIJA LATVIJĀ.
Sagatavots- 2009. gadā
Dati Ietekme uz vidi novērtējuma (IVN) birojā www.vidm.gov.lv/ivnb
uzņēmumi ar dāņu kapitālu
IVN procedūra pabeigta:
Mežāres pag. Jēkabpils raj. 1 800 sivēnmātes
37 500 nobarojamās cūkas gadā (līdz 100 kg. svarā)
Iedzīvotāji- pret, pašvaldība- pret būvniecību
Īslīces pag. Bauskas raj. 3 000 sivēnmātes
SIA ,, Gaižēni’’ 75 000 sivēni gadā (līdz 30 kg.)
Zantes pag. Tukuma raj.
Iedzīvotāji- pret, pašvaldība- pret būvniecību
Ģibuļu pag. Talsu raj. 3 120 sivēnmātes
1 314 jauncūkas
,,Glūdas’’ 78 250 sivēni gadā
3. km. attālumā jau darbojas 21 000 nobarojamās cūkas gadā (līdz 100 kg. svarā)
komplekss ,,Brīvkalni’’
Lauberes pag. Ogres raj. 38 400 nobarojamās cūkas gadā (līdz 100 kg. svarā)
Iedzīvotāji- pret (280), pašvaldība- par būvniecību.
Jaunbērzes pag. Dobeles raj. 2 000 sivēnmātes
SIA ,,Latvi Dan Agro’’ ,,Ošlejas’’ 46 000 nobarojamās cūkas gadā (līdz 100 kg. svarā)
Īles pag. Dobeles raj.
SIA ,,Baltic Agro Contractor’’
,,Avoti’’ paplašināšana 30 000 nobarojamās cūkas gadā (līdz 100 kg. svarā)
Brunavas pag. Bauskas raj.
SIA ,,TUNKŪNI’’ 60 000 nobarojamās cūkas gadā (līdz 100 kg. svarā)
Lažas pag. Liepājas raj.
,,Apriķi Bacon’’ 82 000 nobarojamās cūkas gadā (līdz 100 kg. svarā)
,,Apriķi Breeding’’ 2 800 sivēnmātes
15 000 sivēnmātes
SIA ,,Ozolāji cūkaudzētava’’ 75 000 nobarojamās cūkas gadā (līdz 100 kg. svarā)
Sesavas pag. Jelgavas raj,
SIA ,,Latagro’’>
( UAB ,,Saerimner’’- dalībnieks) 54 000 nobarojamās cūkas gadā (līdz 100 kg. svarā)
> Bendix Capital Corporation holdingā
Pieteikums pašvaldībā.
Gudenieku pagastā Kuldīgas raj
. SIA ,,Latagro’’
= UAB ,,Saerimner’’
= Bendix Capital Corporation holdingā 54 000 nobarojamās cūkas gadā (līdz 100 kg. svarā) un 8 000 sivēni 8- 10 kg,
Publiskā apspriešana-
2008.g. janvārī projektu noraida blakus esošā SIA ,,Alīna’’, naftas ieguve, lielākais vairums iedzīvotāju nav informēti par apspriešanas faktu,
pašvaldība pārkāpusi MK noteikumus Nr.331, 22.05.2007. Pašvaldība pārkāpumus nav apzinājusi.
2008.g. no 18.oktobra līdz 16.oktobrim. 16- par, 104 iedzīvotāji pret, (2005.g. pašvaldības vēlēšanās piedalijušies apmēram 220 iedzīvotāju),
Pagasta padome anulē šos apspriešanas rezultātus, jo publiskai apspriešanai noslēdzoties secina, ka pati pašvaldība un projekta pieteicējs SIA ,,Latagro’’, pilnvarotā persona- Aivars Kaimiņš, pārkāpuši MK noteikumus Nr.331, , 22.05.2007.
Plašāk www.kurzemnieks.lv Gudenieki
Pagasta padomes lēmums www.gudenieki.lv , avīze- 30.oktobra sēde
Trešā publiskā apspriešana izziņota no 16.03.2009. līdz 16.04.2009., 25. martā projekta prezentācija.
Šoreiz, SIA ,,Latagro’’ pilnvarotā persona- Valdis Felsbergs, t.29277744 - Zaļās partijas līdzpriekšsēdētājs un ziedotājs.
http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/saeima9.cvkand9.kandid2?NR1=&cbutton=12229831830
Neilgi pirms sabiedriskās apspriešanas beigām būves pieteikumu atsauc Valsts SIA ’’Vides projekti’’.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru